Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Žāvējot tējiņa jāpačubina! Aizputes zāļu sievas Vairas Rudzrogas padomi 1

Aizputniece Vaira Rudzroga ir aizrautīga zāļu tēju lasītāja. Savu nodarbošanos viņa īpaši nepopularizē un ar tirdzniecības vēršanu plašumā aizrauties nevēlas, taču ir gatava palīdzēt un savas zināšanas nodot ikvienam, kuram par to radusies interese.

Iegūst pirtnieces diplomu 
“Ar zāļu tējiņām darboties sāku jau no bērnības. Es dzīvoju pie savas vecmāmiņas un daudz staigāju pa pļavām, gar upmalu. Mani ļoti, ļoti interesēja un patika augi. Bija tādi laiki, kad augiem nebija pielietojuma, tad es tos vācu, dāvāju citiem tējiņas,” par savas aizraušanās aizsākumiem stāsta V. Rudzroga. Lai gan interese par augiem un to labajām īpašībām aizputniecei bijusi jau sen, nopietni ar to lasīšanu un apstrādāšanu sākts darboties pirms dažiem gadiem. “Pieci gadi, kopš es darbojos ar domu, ka tējas izmantoju nopietni,” precizē V. Rudzroga. Viņa ilgus gadus strādājusi tirdzniecībā. Trīs gadus bijusi veikala īpašniece. “Bet, kad mainījās valūta, visi mūsu mazie veikaliņi pačabēja.”


Tā kā aizputniece strādājusi grāmatnīcā un aizrāvusies arī ar literatūras pētniecību, daudz informācijas par augu valsti gūts no tās. Taču, lai savas zināšanas nostiprinātu un papildinātu, V. Rudzroga apmeklējusi arī dažādus kursus un apmācības. “Man radās iespēja iestāties pirts skolā, un es iestājos Valdemārpilī pie Sarmītes Krišmanes. 

Skolu pabeidzu un ieguvu pirmās pakāpes pirts skolas diplomu. Protams, pirts skolā es iestājos savu augu dēļ, lai varētu tos pilnvērtīgi izmantot,” skaidro dabas velšu entuziaste. Visas gūtās zināšanas viņa likusi lietā, jo tas ļoti noderējis un paticis, un turpina skoloties. “Es iestājos Rīgas Pirts skolā. Tā ir akreditēta skola, vienīgā Latvijā. Tagad tas viss aizgājis vēl nopietnāk. Es, protams, gribu attīstīties, jo jāzina arī augu sastāvs, lai saprastu, kā pareizi izmantot. Man patīk pašai izzināt augus, pašai pielietot un tādā veidā arī cilvēkiem palīdzēt.”


Jāzina, kas sader kopā
“Manas tējas nopērk cilvēki, kuriem tās ir vajadzīgas. Manējās nav konkrētai slimībai vai kaitei. Tās ir baudīšanai. Protams, ja augi ir dzīvi, viņi atrod arī – ko, kam palīdzēt,” savu nostāju pauž V. Rudzroga. Pašas lasītās zāļu tējas viņa liek glītos maisiņos, ko rotā arī viņas vizītkarte. Uz tās lasāms uzraksts – “zāļu sieva”. Kādēļ V. Rudzroga sevi tā dēvē? 

“Es pie tā visa vēl esmu beigusi herbalistikas skolu, kurā māca visu par augiem.” Tieši pašas intereses un iegūto papildzināšanu dēļ V. Rudzroga zina augu labās īpašības, zina, kurš augs, ar kuru kopā sader un labvēlīgi iedarbojas uz cilvēka organismu. “Ir jāmācās, nevar tā vienkārši lasīt un kaut ko likt kopā. Jāzina arī, kur tas der, jo – kas der vienam, neder otram. Liela nozīme ir arī ticībai: ja tu ticēsi tējiņai, tad tā palīdzēs. Tējiņa atradīs organismā, kur, kam vajag palīdzēt.” Aizputniece labprāt konsultē savus klientus un interesentus par augu labajām īpašībām un iedarbību uz veselību.


V. Rudzroga atklāj, ka cilvēkiem piedāvā ne tikai dažādus tējas maisījumus, bet arī pašas gatavotus skrubjus, pirtslietas, pulverīšus, garšvielas un masāžas eļļas – tas viss tiek veidots no dabiskām zālītēm, kas augušas tepat pie mums, Latvijā. V. Rudzroga uzņem pie sevis arī pērties gribētājus, veicot katram cilvēkam atbilstošu pirts procedūru. Tās laikā tiek veikta arī ķermeņa masāža. 

“Pirtī ļoti labi var veikt arī masāžas. Lai es apzinātos un zinātu, ko daru, ieguvu arī masāžas diplomu. Ir jāmācās visu laiku un jāzina šīs lietas.”


Svarīgi pārzināt arī augu žāvēšanas procesu, lai iegūtu visaugstākās kvalitātes produktu. “Vienām tējām jāžūst nelielā temperatūrā un ilgi, citas, kur ir vairāk ēterisko eļļu, nepieciešams žāvēt pēc iespējas ātrāk.”

Ārstēšanu atstāj Dieva ziņā
Pirtniece un zāļu sieva ir pārliecinājusies: jābūt drošam, kur un kā pareizi tējas un augus ievākt, lai nenodarītu kaitējumu ne sev, ne dabai. “Es ļoti skatos, kur lasu tējas. Jo tagad lauki ir ar ķīmiju un visu ko citu. Es arī pati audzēju tādas tējiņas, kas ir ļoti vajadzīgas, jo zinu, kā tās pati esmu sējusi, ka tur nav ķīmijas,” skaidro V. Rudzroga. 


Cik viegli Latvijas laukos atrast nepieciešamos augus un tējas? “Mēs esam Dieva nostūrī, mums ir ļoti daudz tēju. Mēs tiešām esam bagāti. Brīžiem liekas: redzi ļoti, ļoti daudz augu, un es tos lasu, jo man vienmēr rodas cilvēks, kuram to vajag. Man augi patīk, es tos mīlu un lasu, bet ne ar domu, ka kādu varētu izārstēt – ne. Tas ir tikai Dieva rokās, to cilvēks nevar.” 


Aizputniece smej, ka viņai tēju vienmēr ir par maz. Nu, tuvojoties pavasarim, jau redzams, ka krājumi iet mazumā. “Citi apgalvo, ka man vajag palīgu, bet es saku: nē! Es negribu palīgus. Tas ir manis pašas,” uzskata zāļu sieva. V. Rudzroga priecājas, ka viņai nereti izdodas atrast ļoti retus un ekskluzīvus augus, kas īpaši noder pirts procedūrām. Tāds ir, piemēram, balzamkārkls. “Ir jāmāk to skaisti apgriezt, lai neizpostītu un tas nākamgad augtu vēl skaistāks, vēl kuplāks. Ir jābūt ļoti atbildīgam pret dabu. Tu nevari iet un raut – ir jāpadomā par dabu, nedrīkst iznīcināt, sabojāt. Tas ir ļoti liels darbs. Vasarā, kad citi varbūt atpūšas, es eju pa mežu, pļavām – kož dunduri, ir brikšņi, bet man tas patīk,” smaidot par savu aizraušanos saka V. Rudzroga.

Nopelnījusi darbu priekam
Tējas un pārējo V. Rudzrogas gatavoto produkciju var iegādāties tikai pie viņas pašas personīgi: “Es esmu no tiem, kas grib pati, jo es par to atbildu. Tā ir mana atbildība.” Iesākumā aizputnieces gatavotās tējas pirka vietējie, vēlāk tās tika dāvinātas arī citiem, un tā par V. Rudzrogas nodarbošanos uzzināja arvien vairāk cilvēku, taču liels klientu loks nav zāļu sievas prioritāte. “Klientu man nav tik daudz, jo es sevi nekur neesmu reklamējusi. Citi mani zina kā veikalnieci, jo esmu mazpilsētā strādājusi ilgus gadus un te apkārt visi mani pazīst.”


Vai darbīgajai aizputniecei nav bijusi doma par dabas velšu un ekoprodukcijas veikalu? “Vairs ne. Es tagad daru to, kas man patīk. Esmu visu mūžu strādājusi un esmu nopelnījusi tagad darīt to, kas sagādā vislielāko prieku.” 

Kopš pati nopietnāk pievērsusies augu vākšanai, arī V. Rudzrogas ģimene biežāk sākusi baudīt zāļu tējas. “Agrāk to kaut kā nenovērtēja. Pamazām sāk novērtēt, un nu jau dzeram tējas. Ar mani ir tā: es diezgan maz dzeru tējas, jo enerģiju esmu uzņēmusi gatavošanas procesā. Tēja ir jāpačabina. Ja to vienkārši atstāj, tad tur arī nekā nav.” 

Drogu vācēja uzskata, ka tējas dzeršana ir īpašs rituāls un, tikai pareizi to lietojot, var iegūt visu labāko: “Tēja ir jābauda. Jāsāk ar to, ka tu ielej kādā skaistā traukā, lai redzi augus, kamēr tie ievelkas, jo tad tie ir krāsaini, skaisti. Un pēc tam jau ir jābauda. Tēja ir baudīšanai. Ja augiem ticēs, tie palīdzēs; ja ne – tad nekā.” 

Par savu nākotnes vīziju attiecībā uz savu nodarbošanos V. Rudzroga pastāsta: “Mani interesē augu ķīmiskais sastāvs. Es tagad medicīnisko pusi vairāk gribētu izzināt. Man top pirts-garšvielu-tēju dārzs. Tie augi, ko varu pati pie sevis izaudzēt, būs skatāmi dārzā. Esmu jau dārzu lolojusi un ceru, ka vasarā tas būs.”

Pievieno komentāru

Komentāri 1

sveta

Cik žēl ,ka esat tik tālu,es ar gribētu vairāk iepazīt,pļavas augus

pirms 4 mēnešiem, 2018.08.08 15:16

Vietējās ziņas