Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Nepārdomāta dokumentu aizpilde izraisa ilgstošu tiesvedību

Otrdien Administratīvā rajona tiesa izskatīja vaiņodnieka Ilgvara Bērziņa pieteikumus, kuros viņš prasa pilnībā atcelt divus Valsts Ieņēmumu dienesta (VID) administratīvos aktus.

I. Bērziņš stāsta, ka lieta aizsākusies, kad viņš dzīvojis Aizkraukles rajonā un strādājis Kokneses MRS par mežstrādnieku. 1997. gadā I. Bērziņš atgriezies dzimtajā Vaiņodē.

1998. gadā Aizkraukles rajona tiesā izskatīta VID prasība par ienākumu nodokļa piedziņu no I. Bērziņa. Viņam, spriežot pēc VID iesniegtajām deklarācijām, ir gandrīz trīs tūkstoš latu nodokļa parāds.

I. Bērziņš apgalvo, ka deklarācijas ir fiktīvas. Tā kā pats nav zinājis, kas kurā ailē rakstāms, to izdarījušas amatpersonas. Uzaicinājumu uz tiesu viņš neesot saņēmis, par tās procesu uzzinājis tikai 2003. gadā. Tad vērsties tiesā un spriedumu apstrīdēt viņam neesot ienācis prātā.

Augstākās tiesas senāta Civillietu departaments 2006. gadā no Aizkraukles rajona sprieduma teksta konstatē, ka I. Bērziņš uz tiesas sēdēm nav ieradies atkārtoti, par neierašanās iemesliem nav ziņojis, tāpēc lieta izskatīta bez viņa klātbūtnes. Turklāt 2004. gadā saskaņā ar aktu “Par dokumentu atlasi iznīcināšanai” šī civillieta nav saglabāta. “Dokumentus iznīcināja, bet parāds palika,” saka I. Bērziņš. “Katram ciparam ir kāds dokumentārs segums, bet man tiek uzrādīta tikai galīgā summa.”

Parādu apņemas segt
2003. gada 4. martā I. Bērziņš uzraksta un paraksta VID paskaidrojumu, ka atzīst 2946 latu parādu un apņemas to segt, katru mēnesi iemaksājot desmit latus.

I. Bērziņš teic, ka paskaidrojumu rakstīt viņu piespiedis VID nodokļu inspektors, jo bez tā viņš neapstiprinājis iesniegumu stingrās uzskaites pavadzīmju saņemšanai, kas I. Bērziņam bijušas nepieciešamas kā individuālā darba veicējam.

2005. gada martā VID konstatē, ka I. Bērziņš nav nomaksājis nodokļa parādu un ka uz viņu neattiecas neviens apstāklis, kas nepieļautu tā piedziņu. Sākusies I. Bērziņa paša un no mātes mantotā īpašuma aprakstīšana, izsole, iesaldēts bankas konts, taču parāda summa procentu dēļ tikai pieaugusi.

Viņš saskaita, ka aizstāvību meklējis 12 dažādās iestādēs. Piemēram, 2006. gada augustā Zemgales apgabaltiesa I. Bērziņa pieteikumu par lietas jaunu izskatīšanu noraida, jo tā tekstā saskata pretrunas.

2006. gada septembrī un decembrī I. Bērziņš vēršas pie VID amatpersonām ar lūgumu apturēt lēmumus par prasības nodrošināšanu un piedziņas vēršanu uz mantu. Abos gadījumos viņš saņem noraidījumu un nu lūdz Administratīvajai rajona tiesai tos atcelt.
 
Profesionāļus neiesaista
“Nevar apturēt to, kas ir jau noticis,” VID lēmumus pamato galvenais jurists Andris Šteinbergs. Par lietas sarežģītās virzības iemeslu viņš nosauc I. Bērziņa nepietiekamās zināšanas likumdošanā un juridisko terminu nepareizu lietošanu.

“Jūs VID lūdzāt tikai lēmumus apturēt,” I. Bērziņam skaidro tiesnese Agija Kudrēviča. Vajadzējis lūgt tos atcelt. Visi tālākie lēmumi izrietot no pirmā, kuru I. Bērziņš termiņā nav pārsūdzējis. Tiesnese pamato: tagad iznāk, ka I. Bērziņš piekrīt cēlonim, neapstrīd parāda summu, bet tikai nevar to samaksāt.

J. Bērziņš savas lietas kārtošanā nav iesaistījis profesionāļus. Viņš esot konsultējies ar vairākiem juristiem un secinājis, ka viņi lietas pret valsts iestādēm uzņemas nelabprāt. Tāpēc vaiņodnieks sācis neklātienē apgūt zinības Juridiskās koledžas Liepājas filiālē un mēģina savu taisnību aizstāvēt pats.

Administratīvās rajona tiesas lēmums būs zināms piektdien.

Pievieno komentāru

Vaiņodes novadā