Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Juris Jope: ceļš ir īstais 6

Pašlaik dzīve nedaudz līdzinās skrējienam vāveres ritenī – tā var teikt 22 gadus vecais Latvijas Kultūras akadēmijas 4. kursa dramatiskā teātra aktiera mākslas students Juris Jope.

Jau rīt, 18. Novembrī, viņš uzstāsies Latvijas Nacionālajā teātrī svētku koncertā kopā ar dziedošajiem aktieriem Ditu Lūriņu-Eglienu, Mārci Maņjakovu un Mārtiņu Eglienu, kā arī Liepājas simfonisko orķestri. Pēc tam 27. novembrī – diplomdarba pirmizrāde Rīgā, bet 10. decembrī – mūzikla “Vestsaidas stāsts” pirmizrāde Liepājas teātrī, kur Jurim uzticēta galvenā varoņa Tonija loma.

“Ja notiek, tad viss uzreiz,” nosmaida Juris. Šogad topošajam aktierim bijušas vēl vairākas nozīmīgas uzstāšanas. Komponists Raimonds Pauls aicinājis piedalīties koncertos “Trīs Raimondi”. Ar komponista atbalstu notikusi arī Jura debija televīzijā – viņš uzstājies “O! Kartes akadēmijas” koncertā kā viesmākslinieks.

Savukārt viens no iespaidīgākajiem pārdzīvojumiem bijusi piedalīšanās X Latvijas skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētkos – tad Juris kā solists kopā ar tūkstošbalsīgo kopkori dziedāja R. Paula dziesmu ar Jāņa Petera vārdiem “Tēvs, māmiņa.”

Uz ielas gan vēl Juri nepazīstot – tik populārs viņš neesot. Maikla Džeksona likteni un privātās dzīves publisku iztirzāšanu nemaz negribētu, pasmaida jaunais aktieris. Par to, vai kādreiz kļūs slavens, Juris vēl nedomājot. “Tas nav mans mērķis. Man patīk tas, ko es daru, un, ja kādam tas noder un patīk, tad ir labi.” Taču profesionālo latiņu gribētos turēt augstu.
 
Tas, ka izvēlējies kļūt par aktieri, vairāk bijusi nejaušība. No pirmās līdz 12. klasei Juris mācījies Vaiņodes vidusskolā, ģimene dzīvojusi Aizvīķos. Bērnībā mūzikas skolā iestājies pats pēc savas iniciatīvas, apguvis pašus pamatus. Pēc gadiem trim gan mācības mūzikas skolā pārtraucis, jo nav varējis tās apvienot ar sporta nodarbībām. “Man kā jaunam džekam sports labāk iepatikās – Vaiņodē taču handbols lielā cieņā! Tomēr no vienas puses – tas man daudz ko deva arī aktiera profesijai, jo fiziskā forma tur ir ļoti noteicoša, kaut vai dēļ plaušām, diafragmas, “preses” – vieglāk veidot skaņu.”

Handbolu spēlējis gadus septiņus, mūzikai šajā periodā īpaši daudz laika nav palicis – šo to padziedājis, piedalījies bērnu konkursiņos. Līdz Dziesmu svētkiem gan Juris neesot ticis – bijis drusku “sliktais zēns”, nav apmeklējis kora nodarbības, tāpēc par sodu viņam esot “atņemta” iespēja piedalīties svētkos.

Skolas laikā nevienā brīdī pašam neesot bijusi doma kļūt par aktieri, apgalvo Juris. Pēc vidusskolas gatavojies Liepājā studēt datorinženieriju un programmēšanu, taču skolotāja Guna Satovska izteikusi domu, ka vajadzētu mēģināt stāties “aktieros”. Kā pats saka “ekspromto” devies uz Latvijas Kultūras akadēmiju. Tur vajadzējis izturēt pamatīgu konkursu – uz 16 vietām pieteikušies 190 pretendentu, notikušas četras atlases kārtas, taču Jurim tas izdevies.

Kādu gadu pēc studiju uzsākšanas vēl tā īsti viņš nemaz nav sapratis, kur atrodas. Bet tagad varot teikt, ka dzīves lielajā loterijā izvilcis veiksmīgu lozi. “Tā ir lieta, kas man patīk, man patīk, tas ko daru. Gribu apgūt šo amatu – zinu, ka ceļš ir pareizais, bet kas būs galamērķis..."  

Vai tūlīt pēc studijām atradīsies vieta teātrī, topošais aktieris pārāk neuzraucoties. “Galvenais ir dabūt rokā amatu, tad var skatīties tālāk. Situācija ir tāda, kā ir. Baigi garantētu vietu teātrī no mūsu kursa neredz neviens, lai cik talantīgs viņš būtu.”

Dzīvē esot mazie un lielie mērķi. Par to, ko darīt, kad būs pabeigta augstskola, Juris neesot vēl līdz galam izlēmis. “Varbūt turpināt mācīties, papildināt vokālās spējas, varbūt vispār par aktiera darbu būs jāaizmirst, bet varbūt – strādāšu kādā teātrī. Īsti vēl pats nevaru atbildēt sev uz šo jautājumu, citiem – ne tik.”

Par Tonija lomu “Vestsaidas stāstā” Juris ir ļoti priecīgs. Tonijs esot nedaudz “citāds” Romeo, kura mīlestībai ar Mariju ceļā stājas divu bandu savstarpējais naids. Mūziklā ir sava specifika – jāapvieno trīs lietas: dziedāšana, dejošana un aktiermeistarība, stāsta jaunais aktieris. Pašam muzikālā un mūsdienīgākā Romeo un Džuljetas stāsta versija ļoti ejot pie sirds. Juris secina, ka Leonarda Bernsteina mūzika jau ļoti daudz ko pavēsta pati. Veiksmīga esot sadarbība ar režisoru Valdi Lūriņu, citiem kolēģiem, tai skaitā ar jaunajiem tā dēvētā “Klaipēdas kursa” aktieriem.


Tonija lomā Juris dublēsies ar savu kursabiedru Emīlu Kivlenieku. Marijas loma uzticēta Jolantai Strikaitei un Annijai Putniņai. Juris domā, ka vokāli loma ir sarežģīta, viņa dziedāšanas prasmes te būs vajadzīgas vairāk kā jebkad. Par to, ko vokālā ziņā ir apguvis, vislielāko paldies varot teikt savai pedagoģei Anitai Garančai.

Vaicāts par savu skatuvisko ampluā, Juris nosmaida – dziedāšana esot viņa “jājamzirdziņš”, laikam esot tā dēvētais dziedošais aktieris. “Ja patīk dziedāt, tad jau no tā nevar izbēgt. Man ļoti patīk mūzikli, izrādes, kur sevi var izpaust dziedot.” Tonija lomā varot gan izdziedāties, gan izdejoties.
 

Videogaleriju skatīt šeit!
Plašāku sarunu ar topošo aktieri Juri Jopi lasiet trešdien, 17. novembrī, laikrakstā “Kursas Laiks".

Pievieno komentāru

Komentāri 6

Vaiņodes novadā