Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

FOTO: Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena Vaiņodes novadā 2

Karogi sēru noformējumā 25. marta rītā vēstīja, ka Vaiņodes novada ļaudis ir kopā ar visu Latvijas valsti, pieminot 69. gadadienu kopš padomju režīma masveida represijām pret Latvijas iedzīvotājiem. Šajā dienā no Latvijas uz attālām PSRS vietām tika izsūtītas vairāk kā 13000 ģimeņu, kopumā teju 43000 mūsu valsts iedzīvotāju. Vienā dienā tika iznīcinātas vairāk kā 10000 zemnieku saimniecības, tika sagrautas ģimenes un sapņi. Pie šiem cilvēkiem pieskaitāmas 48 deportētas personas no Embūtes pagasta un 117 no Vaiņodes pagasta, kā arī viņu tuvinieki. Šķiršanās sāpes, bezspēcība pārspēka priekšā, šoks, neaizsargātība, neizpratne, bailes, kas tobrīd valdīja šajās marta dienās, nav vārdos aprakstāmas, informē Vaiņodes vadītāja kultūras jomā Gunita Riežniece.

Tas bija valstiski organizēts genocīds, prātam neaptverošs noziegums pret latviešu tautu, kam nav un nevar būt nekāda attaisnojuma vai noilguma. Deportācija bija milzīga patvaļa, kad cilvēkam, nenorādot nekādu vainu, konfiscēja visu mantu un uz mūžīgiem laikiem aizsūtīja svešumā. Daudzi nomira ceļā, citi neizturēja necilvēcīgos apstākļus un palika uz mūžiem aukstajā Sibīrijas zemē. Savukārt tie, kas izgāja šos moku ceļus un pēc daudziem gadiem atgriezās Latvijā, bija zaudējuši veselību, iedzīvi, kā arī tiesības veidot normālu dzīvi. Starptautiskajā likumdošanā to sauc par noziegumu pret cilvēci… /Prof. Antonijs Zunda/

Pēc 1956. gada liela daļa izsūtīto tika atzīti par nevainīgiem un viņiem atļāva atgriezties Latvijā, taču vajadzēja paiet vēl ļoti daudziem gadiem, lai represētie atgūtu godīga cilvēka vārdu.  Pieminot šo Latvijas iedzīvotājiem traģisko dienu,   trešdien 23. martā plkst. 13.00 Vaiņodes vidusskolā ikviens Vaiņodes iedzīvotājs tika aicināts noskatīties Ērika Vilsona monoizrādi “Mana Madagana”. Pēc izrādes noskatīšanās pie tējas tases notika sarunas un atmiņu stāsti par šiem vēstures notikumiem. Savukārt svētdien, 25. martā notika piemiņas brīži pie piemiņas akmeņiem Vaiņodē un Vībiņos. Vaiņodes Mūzikas skolas 2. kora klases audzēkņi Sanija Vaitkus un Mihaels Feldmanis izpildīja dziesmas “Skaista mana tēva sēta” un “Rīta dziesma”. Vaiņodes visusskolas skolotāja Guna Satovska un Aija Šteimane lasīja dzeju.
         
Ir svarīgi, lai arī mūsu jaunākās paaudzes uzzina par šo netaisnīgo pāridarījumu, un, lai zinot, kam izgājuši cauri mūsu vecvectēvi un vectēvi, prot novērtēt neatkarīgu un brīvu valsti!

Pievieno komentāru

Komentāri 2

?

.....Tas bija valstiski organizēts genocīds, prātam neaptverošs noziegums pret latviešu tautu, kam nav un nevar būt nekāda attaisnojuma vai noilguma.....Kad un Kam par noziegumu jāatbild??? Kā sauc noziedznieku??

pirms gada, 2018.03.28 09:11

!

Izskatās kaut kur internetā redzēts teksts par genocīdu. Tikai tur gan bija, kas veica to

pirms gada, 2018.03.28 09:48

Vaiņodes novadā