Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Vai raugs ir drauds veselībai un pat nāvējošs?

Daži iemanījušies iztikt vispār bez maizes, citi cep paši vai iegādājas produkciju, kas top ar ieraugu

Daudzi atceras baltmaizes batonu, kas maksāja vien 22 kapeikas, toties garšoja lieliski, bet izskatā necilais rupjmaizes vai saldskābmaizes klaipiņš ilgi uzglabājās nesapelējis. Tagad maizes sortiments ievērojami plašāks, svaigais cepiens smaržo un izskatās labi, bet pēc pāris dienām vairs nav baudāms. Lielveikalā uz vietas maizi cep no sasaldētas mīklas pikučiem, apēsta tā rada tukšuma sajūtu, savukārt rūpnieciski ražotās maizes patērētāji mēdz sūdzēties par dedzināšanu kuņģī un vēdera uzpūšanos. Tas raisa aizdomas, ka pie vainas ir mākslīgais raugs un pulverīši, ko cepēji, iespējams, pievieno mīklas apjoma palielināšanai. Eļļu ugunī pielej interneta vidē periodiski uzvirmojošs viedoklis, ka raudzēta maize ir kaitīga vai pat nāvējoša.

Apsūdz dažādos grēkos
Ārsts Valērijs Siņeļņikovs grāmatā “Svētīgs uzturs” raksta, ka rauga sēne neiet bojā ne produktu gatavošanas procesā, ne cilvēka siekalu ietekmē. Ja lieto pārāk daudz raugu saturošu un skābi veidojošu produktu, kuņģis nevar ilgi tiem pretoties: “Termofilā rauga ietekmē veidojas čūla, grēmas, smilšu sabiezējumi un akmeņi žultspūslī, arī aizcietējumi un audzēji. Ļoti iespējama palēnināta toksīnu izvadīšana, gāzu kabatu veidošanās, kurās iestrēgst izkārnījumu akmeņi. Šo traucējumu dēļ gremošanas orgānu sekrēts zaudē aizsargspēju, pavājinās gremošanas procesi. Termofilais raugs jeb rauga sēne, kuras paveidus izmanto spirta rūpniecībā, alus darīšanā un maizes cepšanā, dabā neeksistē. Raudzēšana notiek šķidrā vidē. Melasi (sīrupveidīgs, tumši brūns šķidrums, kas rodas, cukuru ražojot no cukurbietēm) apstrādā ar hlorkaļķi, ieraudzē ar sērpaskābi utt.” Daži rauga veidi tiek uzskatīti par nosacīti patogēniem mikroorganismiem, jo tie var izraisīt tādas kaites kā kandidoze, kriptokokoze, pitiriāze, kā arī acidoze – skābju un sārmu līdzsvara traucējums, kas noved pie kaulu trausluma, kas savukārt ir viens no osteoporozes cēloņiem, raksta ārsts.

Dermatoveneroloģe Nataļja Jociene piekrīt – agrāk “pret pusaudžu pumpām” tika lietots raugs ar cukuru, jo raugs satur arī B vit­amīnu. Mūsdienās ir pieejams veselībai draudzīgāki vitamīnu kompensēšanas veidi. Raugs, viņasprāt, var, piemēram, pabarot nagu sēnīti, tāpēc cilvēkiem, kuri saskaras ar šo problēmu, ieteicams izvairīties no alus un maizes lietošanas.

Ģimenes ārste Anita Liepa papildina: raugs organismā rada skābu vidi, taču pareiza ir sārmainā, kas nepatīk vēža šūnām. Audzējus var veicināt visas pelējuma sēnes, kas cilvēkā nokļūst arī ar iepelējušu maizi.

Pārmetumus noliedz
Latvijas Maiznieku biedrības izpilddirektore Gunta Duka iebilst: “Lielajos graudu pārstrādes uzņēmumos ir ieviesti stingri kvalitātes standarti. Daļa atbildības par pelējuma iespējamību attiecas arī uz patērētāju un mazumtirgotāju.”

Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģijas katedras pasniedzēja, asociētā profesore Daiga Kunkulberga ir pārliecināta, ka kviešu maizes ražotāji Latvijā neizmanto pulverīšus, bet gan maizes raugu, kādu pārdod arī 100 gramu paciņā.

Bažas par rauga kaitīgumu kliedē arī Latvijas Universitātes Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūta vadošais pētnieks Jānis Liepiņš: “Hipertermofilo organismu vidū raugu nav. Termofilajiem mikroorganismiem optimālā augšanas temperatūra ir ap 60°C, cepot raugs iet bojā, ar maizi cilvēks nevar apēst dzīvas rauga šūnas. Eksistē gan raugi, kas cilvēkam izraisa slimības, taču tie nereti ir mūsu organisma pastāvīgi iemītnieki. Infekcija var rasties, pateicoties kādam dramatiskam imūnsistēmas defektam, kad šie raugi no “mierīgiem kaimiņiem” pārvēršas par grūti kontrolējamu slimību ierosinātājiem.”

Pieradini savu ieraugu!
Daži veselīga dzīvesveida fani iemanījušies iztikt vispār bez maizes, citi cep paši vai iegādājas produkciju, kas top ar ieraugu, izmantojot akmens dzirnavās maltos pilngraudu miltus no rudziem, auzām, plēkšņu kviešiem.

Iesācējiem drošāk ir palūgt pārbaudītu ieraugu draugiem vai arī tādu nopirkt. Ja ir vēlme pašam izmēģināt roku, jāatceras, ka rezultātu ietekmē izvēlētie milti, mikroorganismi, raudzēšanas ilgums, temperatūra, kā arī mainīgā mikroflora. Dabiskais ieraugs ir regulāri jāpiebaro – divas reizes dienā jeb vismaz reizi 12 stundu laikā. Optimāla skaitās piebarošana ar vienādu miltu un ūdens daudzumu. Svaigs ieraugs (nevis pirkts vai citādi dabūts) sasniedz briedumu 30–90 dienās. Šajā laikā nav ieteicams to turēt ledusskapī, jo zemā temperatūra palēnina ierauga procesus. Ieraugu uzglabā stikla traukā, kurā tas aizņem mazāk nekā pusi no tilpuma – lai, palielinoties apjomam, pietiktu vietas. Rūgšanas izdalīto gāzu dēļ saturu dēļ nedrīkst cieši noslēgt ar vāku, pretējā gadījumā trauks ar ieraugu var “eksplodēt”.


Pievieno komentāru

Vietējās ziņas