Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Pāvilostu "uzfrišina" arboristi

Pirmdien Pāvilostā pie vidusskolas mācīti koku kopēji apzāģēja zarus liepām un ieteica, kā nostiprināt pie skolas augošās varenās tūjas. SIA “Arborists” darbinieki Uģis Šmits, Jānis Brūklens un Kaspars Upesjuris apskatīja apstādījumus pie Pāvilostas vidusskolas un apzāģēja tās tuvumā augošās liepas.

U. Šmits bija sagatavojis lekciju, kurā skolēnus iepazīstināja ar koku kopēja darbu un izklāstīja, kā par apstādījumiem rūpējas citur Eiropā.

Arborists jeb kokkopis rūpējas par koku no tā iestādīšanas brīža līdz pat tam laikam, kad tas beidz savu mūžu. Ideāli, ja šo darbu ap vienu koku var turpināt vairāku paaudžu pārstāvji.

Pēc U. Šmita teiktā, Latvijā diemžēl redzami daudzi nepareizas koku kopšanas piemēri: “Tā liepu apzāģēšanas mode citās Latvijas pilsētās ieviesās tieši no Rīgas.” Arboristu vidū šādu koku apzāģēšanu saucot par “tapošanu”. Viņš spriež, ka Vācijā, kur esot ļoti liela pietāte pret kokiem, tādu drastisku metodi atzītu par vardarbību. Pēc gadiem divdesmit apzāģētās liepas visticamāk aiziešot bojā, jo mitruma iespaidā kokos ieperinoties trupe.

“Vairākums koku sugu uzreiz bojā neiet, tie cīnās – ap nozāģetā zara vietu dzen jaunus zarus, kas kļūst par smagu nastu un vēja laikā lūzt,” viņš rāda shēmu. Šīs atvases būtu jāretina katru gadu.

Lielākais kompliments arborista darbam esot tad, ja pasūtītājs pajautājot: “Ko jūs tur vispār esat darījuši?” Katrā ziņā iespējami mazāka nozāģēto zaru kaudze zem koka liecinot par arboristu amata prasmi.

Pievieno komentāru

Pāvilostas novadā