Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Pāvilostas zīmoli - saule, miers, viļņi un vēji

No tradicionāla zvejniekciema Pāvilosta gadu gaitā pārvērtusies par kūrortpilsētiņu un stilīgu atpūtas vietu.

Ja automašīnu atstāj gabaliņu pirms Pāvilostas nosacītā centra un dodas tālāk kājām, kļūst skaidrs, kas šajā mazpilsētā pievelk galvaspilsētas «hipsterus» jeb no pašu stilīguma nogurušos rīdziniekus. Tas ir līganais laika plūdums, nesteidzīgums, ko Rīgā ar uguni neatradīsi. Vai katras ieliņas galā spīd jūras pleķītis.

Daudzviet saglabātas zvejnieku mājiņas, pieplakušas zemei, lai jūras vējš nenoplēš jumtu. Taču tās vairāk noskaņai, jo komfortam te greznojas gan jaunceltas villas, gan arhitektūras godalgu iemiesojumi. Terase uz jumta, peldbaseins pagalmā un zem logiem nomesti, koši «sapņu auto» vēsta, ka Pāvilosta nav nekāda bēdu leja. Aktīvākie uzņēmēji te ir jūras kaislības atvilināti rīdzinieki. Tomēr bez vietējiem neiztikt - tradīcijas ir pārāk labs iesaiņojums precei, ko dēvē par tūrismu.

Pāvilostas osta ir netipiska, jo te nav kravu un, visticamāk, arī nebūs, saka Pāvilostas ostas pārvaldnieks, bijušais rīdzinieks un komunikāciju biznesā zināmais Ronalds Griškēvičs. Viņa vadībā tapusi ostas attīstības vīzija, kurā nosauktas prioritātes un iezīmētas teritorijas ar to lietošanas mērķiem. Īstenot vīziju dzīvē ostas pārvaldnieks cer ar PPP jeb pirms vairākiem gadiem Latvijā ieviesto, taču īsti nefunkcionējošo saukli par privāto un publisko partnerību. Katram zemesgabalam tiks meklēts privāts apsaimniekotājs. «Atbalstīsim zvejniecību, cik nu tās ir, neļausim tai pazust. Bet nekāds uzplaukums nav paredzēts,» atzīst ostas pārvaldnieks. Galvenais iemesls ir zvejas kvotu samazināšana, kas zvejniekiem liek atdot kuģus lūžņos, jo tā ir iespēja nopelnīt daudz vairāk nekā zvejojot. Patlaban Pāvilostā ir viena lielāka firma N-Stars, kas pieder liepājniekam, un daži mazi zvejas kuteri.

Zvejnieku vajadzībām ir uzbūvēta tiešām moderna piestātne un top vēl viens projekts - ledus pagraba un zivju tirgus izbūve, kura finansēšanā iesaistījusies arī pašvaldība. Pat Zvejnieksvētkos Pāvilostā kā pārsteigums apmeklētājiem bija viens vienīgs kūpinātu zivju tirdzniecības kiosks, kurā saimniekoja... Lapmežciema zvejnieks. Tā nedrīkst būt, pārliecināts ir R. Griškēvičs, tāpēc jau sākta zivju tirgus projektēšana. «Toties mums ir daudz viesjahtu un lieli plāni attiecībā uz jahtu servisu,» atklāj pārvaldnieks. Jau 2013.gadā plānots sākt jahtu servisa centra būvi, orientējoties uz skandināvu klientiem.  Par šo projektu noslēgti sadarbības līgumi ar trim firmām, apgalvo ostas pārvaldnieks. Taču nepieciešams arī Eiropas Savienības līdzfinansējums, un tāpēc jahtu servisa centrs taps tad, kad būs izcīnīts atbalsts. Modernā zvejas kuģu piestātne ietver vēl nerealizētu funkciju - iespēju piestāt nelielam prāmim. Neieslīgstot detaļās, R. Griškēvičs atklāj, ka ir ļoti reāls un konkrēts plāns izveidot regulāru prāmju satiksmi maršrutā Pāvilosta - Gotlande un, iespējams, vēl citos maršrutos dienvidu vai ziemeļu virzienā.

«Tas būs neliela izmēra pasažieru prāmītis, bet ar automašīnu un pasažieru vietām,» skaidro pārvaldnieks. Prāmju kustības iecere būs atkarīga no sarunām ar potenciālajiem operatoriem, kas ir šīs ziemas darbs, piebilst ostas vadītājs. No Pāvilostas uz Gotlandi jau 90. gadu beigās sāka kursēt kuģītis Madamen, kas piederēja zviedriem. Diemžēl 2007. gadā kuģītis pārstāja kursēt, iespējams, degvielas cenu kāpuma dēļ.  Madamen kapteinis Bernts Klāsons kuģīti pārdeva. Taču cilvēki joprojām zvanot uz ostas pārvaldi un vaicājot par biļešu cenām un kuģīša atiešanas laikiem.

Vairāk "Dienas Biznesā"!

Pievieno komentāru

Pāvilostas novadā