Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Neptūns ziedo pirmo artavu molu atjaunošanai 2

Citviet Zvejnieku svētki pārdēvēti par Jūras svētkiem, jo zvejnieku palicis maz. Arī Pāvilostā viņu ir maz, tomēr pilsētā joprojām turas pie Zvejnieku svētkiem.

Pāvilostniekiem vienmēr savi svētki patīk, svētku programmu vērtē pāvilostniece Irēna Gretkauska. Viņa svētku pasākumus vēro kopā ar bijušo kolēģi Vizmu Ģēģeri. Sestdien pusdienlaikā pludmalē cilvēku vēl nav daudz. “Viss vienā reizē,” iemeslu meklē V. Ģēģere. Daudzi aizbraukuši uz Dziesmu un Deju svētkiem Rīgā.

Mūsdienu dejas Dziesmu un deju svētkos vēl neiekļauj, tādēļ šie kolektīvi uz Zvejnieku svētkiem varēja ierasties, priecājas Rucavas pamatskolas skolotāja Liena Trumpika. Viņa uz Pāvilostu atvedusi skolas mūsdienu deju grupu.

Līdz Neptūna kāpšanai ārā no jūras, pilsēta ir viesu pilna. “Vietējo te ir maz,” noskatās abas draudzenes.

Izskan Latvijā
“Ienāca trīs jaunieši no Rīgas un Aizputes un interesējās, vai Pāvilostas novadpētniecības muzejā ir plate, kura skan bez elektrības. Nodemonstrēju viņiem,” pastāsta muzeja vadītāja Irina Kurčanova. To 1992. gadā pilsētniekiem atveduši sludinātāji, kuri ieradušies no Kalfornijas štata. Viņi domājuši, ka pilsētā vēl nav elektrības.

Svēki mainās
“Nav jau kā senāk. Tad bija daudz zvejnieku kuģu. Tagad parādē iziet kādi pāris kuģīšu. Agrāk kādi divpadsmit piedalījās,” atceras V. Ģēģere. Nu jau abas draudzenes ir pensijā. Bet savulaik būvējušas Pāvilostu un strādājušas zivju fabrikā.
Pašlaik svaigas zivis Pāvilostā nopirkt nevar. Veikals, kur svaigās zivis tiek pārdotas, uz laiku aizvērts.
No atbraukušajiem tirgotājiem gan abas pāvilostnieces neko nav nopirkušas. Šašliks par četriem latiem un citi atvestie kārumi, pat medus pensionārēm ir par dārgu.

Moli jāremontē
Kad pēcpusdienā no jūras izkāpj Neptūns, viņš ir nobažījies par Pāvilostas moliem. Pāvilostas lepnums ir akmens mols. Lai tas nezaudētu vizuālo pievilcību, nepieciešami trīs miljoni eiro. Pēc Ziemeļu mola apsekošanas konstatēts, ka tas ir avārijas stāvoklī. Tuvākajā laikā būs apkopoti arī Dienvidu mola izpētes rezultāti.

“Sapņojam par Eiropas naudām, lai molus savestu kārtībā, bet Eiropa mūs dzens zem ūdens – zvejas limiti samazinās, zvejniekiem dod naudu, lai sagrieztu kuģus. Zvejnieki drīz būs tikpat reta parādība kā mamuti. Tomēr, par spīti visam, varam teikt, ka Pāvilostā zvejnieki bija, ir un būs,” optimismu nezaudē Sakas novada domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons.

Pievieno komentāru

Komentāri 2

zigma

Cik naudiņas td Neptūns no savas bagātības atvēlēja?

pirms 11 gadiem, 2008.07.14 11:24

Pāvilostas novadā