Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Melno sēkliņu audzēšana nostiprinās

Arvien stabilāku vietu laukkopībā ieņem rapsis, kas nodrošina augu seku un blakusproduktus lopbarībai. Par to, lai zemniekiem būtu šķirņu izvēle, rūpējas agrofirmas.

“Ir jāsāk pievērsties rapsim. Līdz šim es to jau sēju domās,” saka Vērgales pagasta “Sproģu” saimnieks Ainars Vigulis. Viņš šo kultūru neesot audzējis, kamēr saimniecībā bijis vecā tipa kombains, kam sēkliņas birušas ārā. Bijis vajadzīgs arī stabils nodošanas punkts, jo rapsis ātri jāapstrādā.

Pērn A. Vigulis ziemas rapsi iesējis laukā, kur pirms tam astoņus gadus bijusi labība. Tur augsnē uzkrājies arī liels salmu daudzums, kas nepaspēj sadalīties. Taču atklājusies ar šo kultūru saistītā problēma – visu ziemu laukā barojušie meža zvēri, daļu izkasījuši. Citviet sējumu izsaldējis lielais sals.

Šogad viņš iesaistījies SIA “Baltic Agro” eksperimentā, ko tā veic savā klientu lokā, vērtējot vasaras rapša šķirnes. “Riskēju un darīju. Kā būs izdevies, redzēs. Visumā ir labi. Ja te katru nedēļu līst lietus, tad ir arī labi rezultāti. Smilts augsnei ir vajadzīgs mitrums, tad iedarbojas gan minerālmēsli, gan augi normāli attīstās,” saimnieks vērtē vienu otrai cieši līdzās augošās astoņas šķirnes. Parastos apstākļos tik daudz vienā laukā sēt viņš neiesaka. Tad būtu problēma sakārtot gan miglošanas, gan mēslošanas laiku.

Ar rapsi apsētās platības Latvijā palielinās, vērtē “Baltic Agro” menedžeris Jānis Žugris. Atvērts esot gan iekšējais, gan ārējais tirgus, taču eksporta tirgus uzņemto saistību ziņā esot korektāks. Audzētāji esot novērtējuši arī blakusproduktu derīgumu – ar rapša raušiem varot panākt stabilu izslaukuma pieaugumu.

Ziemas un vasaras rapša audzēšanas proporcija valstī esot līdzsvarā, un pašlaik šī kultūra sastādot aptuveni 20 procentus no labības klāsta, bet platībām esot tendence pieaugt.
Kurzemē klimatisko apstākļu dēļ vairāk audzējot vasaras šķirnes. Savukārt ziemas rapša priekšrocība esot tā, ka tas ienākas jau jūlijā un atvieglo kulšanas secību.

“Baltic Agro” darbojas vairāk nekā desmit gadu, piedāvā minerālmēslus, sēklas, par ko var norēķināties arī ar izaudzēto produkciju. Tuvākās rapša sēklu nodošanas vietas ir labības kombināts Saldū un līdz šim arī AS “Baltic Holding Company” Liepājā, kur esot cerība uz situācijas normalizēšanos un ražas pieņemšanu arī šogad.  

Cena rapsim esot daudz svārstīgāka nekā graudiem, turklāt zināmā mērā saistīta ar naftas cenas mainību. Svārstības varot būt ļoti straujas abos virzienos, piemēram, pagājušajā sezonā cena pieaugusi no 160 līdz 240 latiem par tonnu. Taču tikpat strauji tā varot krist. Par rapša audzēšanas stabiliem plusiem J. Žugris nosauc augu sekas nodrošinājumu un no labības atšķirīgu sējas un kulšanas laiku.

Agronoms Jānis Cielava, pārlūkojot šķirņu dažādību, vērtē, ka pašlaik augšanas atšķirības nevarot redzēt, bet visi hibrīdi sākuši ziedēt agrāk nekā līnijšķirnes, tie arī nedaudz agrāk dīguši. Hibrīdu izmaksas esot augstākas, bet ražas un kvalitāti varot sasniegt lielāku. Tie arī esot labi, ja vēla pavasara dēļ aizkavējas sēja, jo tie augot straujāk.

Pievieno komentāru

Pāvilostas novadā