Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Mednieki sola laboties

Vērgales mednieki ir atzinuši savu kļūdu un mežmalā izmestās stirnu atliekas sola savākt. 

“Tās nav mūsējās,” iepriekš atvairījās Vērgales mednieku kolektīva vadītājs Tālivaldis Aniņš. Viņa vīri esot medījuši pa laukiem, un stirnu “birums” bijis krietns. Kurš savācis un aizvedis “viņējo” ādas, T. Aniņš nezināja teikt, bet atzina, ka parasti atliekas “kaut kur aizvedam un izgāžam”.

Pēc Valsts meža dienesta amatpersonu iejaukšanās Vērgales mednieku kolektīva dalībnieki ir atzinuši, ka pēc veiksmīgām stirnu medībām to atliekas izmetuši mežmalā. Sakas mežniecības mežzinis Andris Zaļkalns norāda, ka sodu par šādu rīcību medniekiem uzlikt nevar, to varot regulēt vienīgi ētiskais aspekts. “Mednieku ētika prasa tās aprakt,” viņš uzsver.

“Juridisku normu vai noteikumu par to, kā ar atliekām jārīkojas, nav,” stāsta Dienvidkurzemes mežsaimniecības medību speciālists Ainars Dadzis. Taču medniekiem būtu jāgādā, lai sabiedrībai ar tādiem skatiem kā Vērgalē nebūtu jāsastopas.

Kad mednieki ādas varējuši pārdot, šāda problēma nebijusi. Ko ar tām darīt, esot katra kolektīva lieta. Ādas nekur neiepērk, tāpēc tās esot barība meža zvēriem un putniem. Vienkārša izmešana mežmalā ētisku apsvērumu dēļ gan tā nevarot būt, to varētu darīt vienīgi dziļi biezoknī.

A. Zaļkalns norāda, ka beigtie dzīvnieki sadalās, neradot videi nekādu kaitējumu. Ja tie nav novietnē audzēti, bet ir meža dzīvnieki, tad no vides viedokļa pārkāpuma nav, apstiprina Liepājas Reģionālās vides pārvaldes direktore Ingrīda Sotņikova. Tie esot pielīdzināmi mežā dabīgā nāvē mirušajiem, un to utilizācija netiekot prasīta.

Pievieno komentāru

Pāvilostas novadā