Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Kristapsona un Stendzes algas starp mazākajām 4

Nedēļu pirms pašvaldību vēlēšanām Sestdiena ieskatās visu 119 Latvijas pilsētu un novadu vadītāju makos, lai saprastu, cik lielu materiālo gandarījumu nodrošina darbs pašvaldības nodokļu maksātāju labā.

Pērnā gada amatpersonu deklarācijas liecina, ka turīgākie mēri lielākoties nāk no novadiem, nevis pilsētām. Tiesa, pie bagātības katrs no viņiem ir ticis savā veidā. Vienam zaļu dzīvi nodrošina augsts amats liela uzņēmuma valdē, bet cits savu rocību pēkšņi vairojis pēc kāda īpašuma pārdošanas.  

Lielākie pilsētu un novadu mēru kopējie ienākumi pērn

1. Ventspils mērs Aivars Lembergs – 316 965,55 Ls

Pērn, tāpat kā citus gadus, Ventspils saimnieka Aivara Lemberga maks ir pildījies vismaz trīsreiz straujāk, nekā viņa amata brāļiem citās Latvijas pašvaldībās. Alga par domes priekšsēdētāja pienākumu pildīšanu, kas pērn bija nepilni 12 tūkstoši latu, veido niecīgu daļu no visiem Lemberga ienākumiem. Krietni dāsnāk viņu ir algojusi, piemēram, Biznesa attīstības asociācija, kur Lembergs kā tās priekšsēdētājs saņēmis 132 tūkstošus latu. Visus viņa peļņu veido astoņi dažādi ienākumu avoti. Tiesa, Ventspils mēra ienākumu kopējā summa (316, 9 tūkstoši latu) nobāl uz viņa deklarācijā uzrādīto parādsaistību fona, kas pērn bija 10,4 miljoni latu.

2. Ilūkstes novada mērs Stefans Rāzna – 85 209,33 Ls

Ar otru 2012.gada lielāko ienākumu apmēru izceļas Ilūkstes novada mērs Stefans Rāzna, kura kontā pērnā gada laikā ir ieripojuši 85,2 tūkstoši latu. Salīdzinot ar 2011.gadu, pērn viņa ienākumi bija par 15 tūkstošiem lielāki. Līdzīgi kā Ventspils mēram, arī kādreizējam Latvijas Krājbankas akcionāram Rāznam pašvaldības vadītāja alga, kas viņa gadījumā bija 13,4 tūkstoši latu, nebūt neveido lielāko ienākumu daļu. Prāvāko summu Rāznam ir ienesusi zemnieku saimniecība Teikas, kas pērn viņu padarīja par 55,9 tūkstošiem latu bagātāku.

3. Jaunpils novada priekšsēde Ligita Gintere – 62 161,92 Ls

Trešo lielāko ienākumu apmēru ir uzrādījusi Jaunpils novada priekšsēde Ligita Gintere, kura no trīs dažādiem avotiem pērn nopelnījusi 62,1 tūkstošus latu. Lielāko ienākumu pīrāga daļu veido Ginteres sadarbība ar zemnieku saimniecību Īves grupa, kas viņas kontā ieskaitījusi 48,8 tūkstošus latu. Domes priekšsēdes pienākumu pildīšana viņai ienesa 13,2 tūkstošus latu. Nelielu piešprici (133,33 latus) Ginterei deva arī darbošanās Latvijas Pašvaldību mācību centra labā.  

4. Kandavas novada mērs Rolands Bārenis – 61 396,68 Ls

Naudīgs gads pērn bija arī Kandavas novada mēram Rolandam Bārenim, kurš kopumā nopelnīja 61,3 tūkstošus latu. Aptuveni divas trešdaļas savu ienākumu (40 tūkstošus latu) Kandavas mērs guva no īpašuma pārdošanas kādam Jānim Gelperam. Piecus tūkstošus latu Bārenim pērn ienesa arī darījums ar sievu, pārdodot viņai kādu savu īpašumu. Savukārt mēra algā nopelnīti 15,5 tūkstoši latu.

5. Rīgas mērs Nils Ušakovs - 54 320, 42 Ls

Piektais pelnošākais Latvijas mērs pērn bija Rīgas atslēgas turētājs Nils Ušakovs, kura kontā no diviem ienākumu avotiem gada laikā ieripoja 54,3 tūkstoši latu. Ušakova galvenais ienākumu avots bijusi Rīgas Brīvostas pārvalde, kurā viņš nopelnījis 35 tūkstošus latu. Atlikušo summu veidu atalgojums par Rīgas mēra pienākumu pildīšanu.

Lielākās mēra algas

Stopiņu novada mērs Jānis Pumpurs - 21 958,18 Ls

Valmieras mērs Inesis Boķis - 21 835,79 Ls

Siguldas novada mērs Uģis Mitrevics - 21 192, 08 Ls

Mazākās mēra algas*

Rugāju novada priekšsēde Rita Krēmere - 7 369, 94 Ls

Baltinavas novada priekšsēde Lidija Siliņa - 8 560, 09 Ls

Pāvilostas novada mērs Uldis Kristapsons - 9 014, 95 Ls

* Pērnā gada zemāko algu vidū, visticamāk, ietilpst arī Rucavas novada priekšsēdes Līgas Stendzes atalgojums. Viņas 2012.gada amatpersonas deklarācija VID datu bāzē līdz žurnāla nodošanai trešdienā vēl nebija pieejama, taču 2011.gadā Stendzes alga bija 7714 lati.

Plašāk "Dienas" pielikumā "Sestdiena"!

Pievieno komentāru

Komentāri 4

Remarka

Esiet modri vēlētāji!!! Man rodas priekšstats, ka Sestdienu sponsorē mūsu "mīļotā" Vienotība, kas ar ļoti zemiskiem līdzekļiem vēlas iegūt varu visā Latvijā. Un proti, Kā var saprast izceltiem burtiem minēto tekstu: Sestdiena ieskatās visu 119 Latvijas pilsētu un novadu vadītāju makos, lai saprastu, cik lielu materiālo gandarījumu nodrošina darbs pašvaldības nodokļu maksātāju labā.
Ar kādām tiesībām var apgalvot, ka Ligita Gintere savus ienākumus guvusi no nodokļu maksātāju kabatas ? Patiesībā - tas ir sev piederošā nekustāmā īpašuma pārdošana. Tātad, viņa ir ārpus likuma un nav tiesīga to darīt? Kā tik klaji var ņirgāties par cienījamu amatpersonu, kura savu enerģiju, zināšanas, prasmes, godaprātu ir ieguldījusi Jaunpils attīstībā un izaugsmē. Lai vēl kurš no valdībā esošajiem ģīmjiem turētu tādu godaprātu kā L.Gintere.
Esmu pārliecināta, ka Jaunpilī dzīvo saprātīgi, domājoši, uz nākotni vērsti un radoši cilvēki un savu izvēli vēlēšanās parādīs ko spēj vienotība darbos, nevis Vienotība kā aizsegs zemiskumam, nodevībai, varaskārei un izsaimniekošanai.

pirms 5 gadiem, 2013.05.29 23:10

tā gan

Ja ir nekontrolēti blakusienākumi,var dzīvot uz nebēdu.Un vēl,vajag tik visu uzrakstīt uz sievas vārda,tad ar,viss būs "štokos"

pirms 5 gadiem, 2013.05.29 05:22

rucavnieks

piedodiet te raksta par mēru atalgojumu. nevis pašvaldību. rucavā nav mēra un atalgojums tāpat ir pa lielu jo kafijas pauzes vairāk nekā darbs. darbā ierodas kad grib un aiziet ātrāk pa darba laiku.

pirms 5 gadiem, 2013.05.26 10:37

Pāvilostas novadā