Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Baltijas jūras piekrastē pagaidām visvairāk atkritumus atrod Pāvilostā

Sabiedriskās kampaņas "Mana jūra" pirmajā nedēļā veikto pludmales monitoringu rezultāti liecina, ka pat labiekārtotu pludmaļu un atpūtas vietu tuvumā atrasto atkritumu skaits joprojām ir šokējošs. Tāpat kampaņas pirmās nedēļas laikā dalībnieki guvuši apstiprinājumu tam, ka jūras piesārņojošie atkritumi ir starptautiska, nevis lokāla problēma, informē kampaņas rīkotāju pārstāve Ilze Grunska.

Lietuvas robežai tuvais Baltijas jūras ceļa posms apmēram 25 līdz 35 kilometru garumā ir noklāts ar Polijas, Lietuvas, Dānijas un Kipras ražojumu iepakojumu paciņām, pudelēm un tamlīdzīgiem atkritumiem. Daļu vainu vajadzētu uzņemties tūristiem, tomēr acīmredzams, ka daļa no plastmasas un stikla mērojusi ceļu no citām valstīm pa jūru, minēja Grunska.

Sabiedriskās kampaņas "Mana jūra" dalībnieki mērojuši jau pirmo posmu no Nidas līdz Jūrkalnei, kopumā veicot sešus jūras piesārņojošo atkritumu situācijas monitoringus. Kampaņai dodoties prom no bijušā Liepājas rajona, ir apkopoti pirmie rezultāti, kas parāda situāciju Liepājas apkaimē.

"Atrasto atkritumu skaits joprojām ir šokējošs. Acīmredzot atkritumu problēmas risinājumu meklējumos mums ir jāskatās tālāk par infrastruktūras izveidi. Ir jāiemāca gan mums pašiem, gan viesiem, ka šī infrastruktūras izmantošana ir pašsaprotama," skaidroja Vides izglītības fonda pārstāvis Jānis Ulme.

Apsekojot Baltijas jūras piekrasti, visvairāk atkritumu atrasts Pāvilostā - 550 atkritumu vienības 29 atkritumu tipu kategorijās. Papē atrastas 168 atkritumu vienības 25 dažādās atkritumu tipu kategorijās, Jūrmalciemā - 130 atkritumu vienības 24 dažādās atkritumu tipu kategorijās, Bernātos - 113 atkritumu vienības 20 dažādās atkritumu tipu kategorijās, Karostā - 274 atkritumu vienības 32 dažādās atkritumu tipu kategorijās, bet Ziemupē - 144 atkritumu vienības 24 atkritumu tipu kategorijās.

Atkritumu daudzums tiek uzskaitīts 100 metru garā pludmales nogrieznī saskaņā ar ANO Vides programmas monitoringa metodoloģiju, kas starptautiskā projekta "Marlin" laikā ir piemērota Baltijas jūras reģionam.

Sabiedriskā kampaņa "Mana jūra" ir viena no aktivitātēm Latvijā, Igaunijā, Somijā un Zviedrijā, kas sākta projekta "Marlin" laikā, kuru organizē Vides izglītības fonds un, kura laikā tās dalībnieki sākuši 500 kilometrus garu izpētes misiju gar Baltijas jūras piekrasti, īstenojot daudzveidīgas aktivitātes.

Kampaņas "Mana jūra" nozīmīgākā aktivitāte ir jūras piesārņojošo atkritumu monitoringi. Iegūtie dati ir unikāli, jo sniegs priekšstatu par Baltijas jūras piekrastes piesārņojošajiem atkritumiem kopumā, turklāt konkrētā laika periodā. Rezultātus būs iespēja izmantot dabas saglabāšanas programmās un piekrastes zonu aizsardzības plānos.

"Mana jūra" kampaņa sākās 28.jūnijā no Nidas, un paredzēts, ka tā noslēgsies 28.jūlijā pie Ainažu mola. Nedēļas nogalē Ventspilī, Rakstnieku namā notiks publiskais pasākums ar lekciju par Pāvilostas pelēko kāpu un kampaņas dalībnieku stāstiem par piedzīvoto ceļā no Nidas līdz Ventspilij.

Kampaņas "Mana jūra" norisei līdzi var sekot mājaslapā "www.manajura.lv", lai uzzinātu jaunākās aktualitātes un intereses gadījumā pievienotos gājienam.

Pievieno komentāru

Pāvilostas novadā