Zvejas iespējas sola neierobežot

Izstrādāt dabas aizsardzības plānu jūras teritorijai no Nidas līdz Pērkonei uzsākuši biedrības “Baltijas vides forums” speciālisti. Trešdien Rucavā notika Rucavas pagasta iedzīvotāju un citu interesentu iepazīstināšana ar teritorijas izpēti.

“Projektu par aizsargājamām jūras teritorijām neesam izdomājuši mēs,” apgalvoja Edgars Bojārs, “Baltijas vides foruma” speciālists. “Katrai Baltijas jūras piekrastes valstij tāds ir jāizveido, vadoties pēc Eiropas Komisijas direktīvām.”
Sākotnēji projekta robežas sakritušas ar Papes dabas parka piekrastes teritoriju, bet izpēte notikusi līdz pat Pērkonei.

Trīsreiz uzklausīs priekšlikumus
Projekta finansējumu nodrošina Eiropas fondi, bet izpildi pārrauga un saskaņo Vides ministrija.
Aizsargājamo jūras teritoriju izpētes materiāli ievadīti datu bāzē un tiek analizēti. Nākamais solis būs projekta izstrādes uzraudzības grupas izveidošana, kuras uzdevums būs akceptēt, mainīt vai noraidīt ekspertu izstrādāto modeli. Tad sekos projekta nodošana sabiedriskajai apspriešanai. Līdz jūnijam tikšot izstrādāts teritorijas zonējums, kurš skaidri norādīs kādas saimnieciskās darbības atļaujamas. Līdz šā gada beigām paredzēts plānu pabeigt un iesniegt apstiprināšanai.
Sabiedrību par plāna izstrādes gaitu informēs trīs reizes, un katru reizi tiks uzklausīti priekšlikumi un ierosinājumi. “Esam ieinteresēti plānu veidot tā, lai veicinātu piekrastes teritorijas attīstību,” teica E. Bojārs.

Rosinās sarunas par Būtiņģi
Klātesošie tika iepazīstināti ar piekrastē sastopamajām augu, putnu un zivju sugām. Veikto pētījumu rezultātus prezentēja Hidroekoloģijas institūta pārstāve Solvita Strāķe, ornitoloģe Antra Stīpniece un Zivju resursu aģentūras pētnieks Atis Minde.
Pētnieki apliecināja, ka topošais dabas aizsardzības plāns neparedz vēl vairāk ierobežot piekrastes zvejnieku darbību, par ko bija satraukušies klātesošie zvejas tiesību nomnieki. Viņi jautāja par tuvējā Būtiņģes naftas termināļa ietekmi uz aizsargājamajiem putniem un zivīm. A. Minde uzsvēra, ka, pamatojoties uz pašreizējiem un paredzamajiem izpētes datiem, būs iespējams valdību līmenī ierosināt sarunas par dabas aizsardzības jautājumiem šajā teritorijā.

Pamato plāna nepieciešamību
Noskatījušies zem ūdens uzfilmēto materiālu, kur redzami ar ūdensaugiem un gliemezīšiem apauguši rifi, zvejnieki izteicās, ka šādu laukumiņu paliekot aizvien mazāk. Tīklos bieži saķeroties jūras mēsli un sabiezējušās naftas produktu nogulsnes. A. Stīpniece iepazīstināja ar izpētes teritorijā mītošajām aizsargājamo putnu sugām, kuru dēļ paplašināmas lieguma robežas. “Ja kādā teritorijā uzturas viens procents no visas sugas populācijas, tā pasludināma par putniem nozīmīgu,” uzsvēra ornitoloģe “Piemēram, tik tramīgu putnu kā gauru ceļā nedrīkst būvēt vēja ģeneratorus. Šie putni met līkumu pat bākām,” teica pētniece. Viņa atzīmēja, ka zvejniekus nevar vainos jūras putnu bojā ejā, jo vidēji viens noslīcis putns sastopams astoņos kilometros tīklu.
A. Minde, stāstot par četrām piekrastē sastaptajām aizsargājamo zivju sugām – kazi, lapreņģi, sīgu un ziemeļu buļļzivi –, uzsvēra, ka tās nav saimnieciski nozīmīgas un šajā teritorijā ieceļo barošanās un nārsta migrāciju laikā. Īpaši aizsardzības pasākumi tām neesot nepieciešami.
Zemūdens arheologs Voldemārs Rains aprādīja, ka Kurzemes piekrastē apzināti vairāk, nekā 70 kuģu vraku, kuri pielīdzināmi apbedījumu vietām un aizsargājami no senlietu kārotājiem.

Pievieno komentāru

Rucavas novadā