Sausumu neviens neparedzēja 4

Ieilgušais sausums un domstarpības daudzo Papes ezera apsaimniekotāju vidū novedušas pie tā, ka ūdenslīmenis ezerā nokrities līdz kritiskajai robežai. Trešdien Rucavas pagasta padomē ieinteresētas puses iepazinās ar situāciju un sāka sarunas par sadarbību, kā arī konstatēja, ka nav, kas saskaņo šīs dažādās intereses.

“Trauksmi cēlām jau aprīļa vidū, kad Brušvītu gala iedzīvotāji vēstīja, ka zivju ikri atrodas sausumā un ūdens līmenis turpina kristies,” uzsvēra Rucavas pagasta padomes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Bārdulis.

Viņš atzina, ka jau tad situācija bijusi kritiska, bet patlaban tā kļūstot traģiska, jo ūdens līmenis ezerā ir nokrities tiktāl, ka iet bojā zivis. Visa cēlonis esot slūžas, kuras savieno Papes ezeru ar jūru. Tām jau vairākus gadus nav sava uzrauga, kurš labi pazīst vēju, straumju un nokrišņu attiecības.

Par to, ka ezera ūdens līmenis jāpazemina, līdz pēdējam iestājās Pasaules dabas fonda pārstāvis Ints Mednis un Zemkopības ministrijas Nekustamo īpašumu Kurzemes reģiona meliorācijas nodaļas Liepājas sektora inženieris Imants Rožkalns, kurš uzrauga polderu sistēmu ezera ziemeļdaļā.

Zvejas tiesību nomnieki Papes ezerā ir visvairāk nemierā ar pašreizējo situāciju, jo viņi uzskata, ka pasaules dabas fonda pārstāvji rosinājuši atļaut zvejot ar murdiem tikai no 20. jūlija nevis mēnesi agrāk, kā tas ir, piemēram, Liepājas ezerā.

I. Mednis apgalvo, ka augstāks ūdens līmenis appludina sumbru ganības tādēļ dzīvnieki laužoties ārā no aplokiem. I. Rožkalns norāda, ka polderi nespēj darboties pie tik augsta līmeņa, kāds bijis pagājušajā rudenī.

Liepājas reģionālās vides pārvaldes direktores vietnieks Leonīds Zeļenskis skaidro, ka pērnā gada nogalē valdība Papes ezeru nodevusi Vides ministrijai, bet tai pietrūcis līdzekļu, lai to ierakstītu zemesgrāmatā, turklāt šis process prasa arī laiku.

Tādēļ iestājies tāds periods, kad noteikta atbildīgā par ezeru nav. Esot gan normatīvi akti, kas nosaka, kādam jābūt ūdens līmenim dažādās sezonās, bet lielākā problēma esot slūžas.

Trešdien Rucavā pie sarunu galda sēdās reģionālas vides pārvaldes, jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes, Zemkopības ministrijas, kā arī Nīcas un Rucavas pašvaldību pārstāvji, arī Pasaules dabas fonda darbinieki un ezera zvejnieki.

Pievieno komentāru

Komentāri 4

xxx

Sumbrus no sava aploka protams izdzina augstais ūdens līmenis ezerā, bet tas bija ieplūdis no jūras. Ezera izteka ir tikai dažus simtus metru no jūras. Līdzko vēja stiprums pārsniedz 15m/s, tā jūra ieplūst ezerā, un šī ziema un pavasaris bija varen vējaina. Līmeni ezerā var regulēt, tik nav kas to dara. Slūžās ir izveidotas divas aizvaru rindas - apakšējās un augšējās, vajag tik pietiekošu daudzumu aizvaru un prātu kā tās izmantot. Arī sabrukušās slūžas varētu ar diezgan minimāliem līdzekļiem saremontēt, bet mums jau katrs lēmums izmaksā tūkstošus ierēdņu algās...

pirms 12 gadiem, 2008.06.26 12:00

slūžu atvērēju vajadzētu pakarināt aiz .......

pirms 12 gadiem, 2008.06.22 10:49

egita

slūžas jāremontē viņas nekad nav normāli darbojušās.Lai veita jānis tās slūžas sataisa.

pirms 12 gadiem, 2008.06.21 20:35

fredis

mednis var turēt tagad ezerā savus sumbrus

pirms 12 gadiem, 2008.06.19 16:27

Rucavas novadā