Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Rucavas novada zvejniekiem palielināsies apaļā jūrasgrunduļa zvejas iespējas

Rucavas un Saulkrastu novada zvejniekiem nākamgad palielināsies apaļā jūrasgrunduļa zvejas iespējas, bet vienlaikus Saulkrastu novada pašvaldības zvejniekiem par pieciem gabaliem samazināsies reņģu tīklu limits, paredz Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotie un valdības otrdien atbalstītie grozījumi noteikumos par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību piekrastes ūdeņos, vēsta LETA.

Pašvaldībām reizi gadā līdz 1.jūlijam Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskajā institūtā "BIOR" jāiesniedz priekšlikumus par piekrastes ūdeņos noteikto zvejas limitu izmaiņām, lai institūts ZM varētu sniegt zinātniski pamatotu rekomendāciju par pašvaldību priekšlikumiem zvejas limitu izmaiņām. Šogad institūts saņēma Rucavas novada, Ventspils novada, Pāvilostas novada, Liepājas pilsētas pašvaldības, kā arī Saulkrastu novada un Salacgrīvas novada domes priekšlikumus par piekrastes ūdeņos noteikto zvejas limitu izmaiņām.

ZM norāda, ka "BIOR" neatbalstīja Ventspils novada, Pāvilostas novada un Liepājas pilsētas pašvaldības, kā arī Salacgrīvas novada domes priekšlikumus par piekrastes ūdeņos noteikto zvejas limitu izmaiņām, un pašvaldības par to ir informētas. Taču "BIOR" atbalstīja Rucavas novada pašvaldības priekšlikumu veicināt apaļā jūrasgrunduļa selektīvu zveju laikposmā no 1.aprīļa līdz 30.jūnijam, izmantojot daļu no pašvaldībai iedalītajiem zivju tīkliem. Tādēļ Rucavas novada pašvaldībai dubultota zivju tīkla limita daļa, kas pašlaik ir izmantojama apaļā jūrasgrunduļa zvejai laikposmā no 1.aprīļa līdz 30.jūnijam, un pašvaldība turpmāk varētu izmantot apaļā jūrasgrunduļa zvejai 50 grunts tīklus ar acs izmēru 60-70 milimetri.

Grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos paredz arī Saulkrastu novada domei piešķirt vienu apaļā jūrasgrunduļa murdu, tā vietā samazinot reņģu tīklu kopējo limitu par pieciem tīkliem. "BIOR" rekomendācijā ZM norāda, ka ar apaļo jūrasgrunduļu murdiem piezvejā zvejo arī reņģi, tāpēc, saglabājot piesardzības principu, ir iespējams piešķirt pašvaldībai jaunu zvejas rīku, tā vietā attiecīgi samazinot esošo reņģu tīklu limitu.

Ievērojot MK noteikumos noteikto, ka pašvaldība nedrīkst pārdalīt citiem zvejas tiesību nomniekiem to zvejas rīku limitu, kas bija iedalīts zvejas tiesību nomniekiem, kurš nodevis sadalīšanai pēdējo viņa īpašumā esošo zvejas kuģi un saņēmis par to atbalstu, Pāvilostas novada pašvaldībai samazināts limits par trīs lucīšu murdiem, 106 zivju tīkliem, 20 reņģu tīkliem, 2100 zivju āķiem un pieciem akmeņplekstu tīkliem, ko jau kopš 2012.gada neiedala zvejai pārējiem zvejniekiem.

Paredzēts, ka mainītos zvejas limitus varēs piemērot no 2019.gada 1.janvāra, jo pašvaldības zvejniekiem nākamajā gadā izmantojamos zvejas limitus iedala kalendārā gada beigās, par to noformējot rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līguma protokolu.

Noteikumu projekts ietekmēs Rucavas novada, Pāvilostas novada un Saulkrastu novada pašvaldības, kas iedala rūpnieciskās zvejas limitus zvejniekiem. Pēc Latvijas Zivsaimniecības integrētās kontroles un informācijas sistēmā pieejamās informācijas, 2018.gadā Rucavas novada pašvaldības jūras piekrastes ūdeņos zvejo pieci komerczvejnieki un 24 pašpatēriņa zvejnieki, bet Saulkrastu novada jūras piekrastes ūdeņos- astoņi komerczvejnieki un 31 pašpatēriņa zvejnieks.

Pievieno komentāru

Rucavas novadā