Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Rucavas novada lauksaimnieki sausuma dēļ atkārtoti aicina izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā Latvijas-Lietuvas pierobežā 4

Rucavas novada lauksaimnieki aicina zemkopības ministru Kasparu Gerhardu (VL-TB/LNNK) izsludināt valsts mēroga dabas katastrofu lauksaimniecībā Latvijas-Lietuvas pierobežā (Dienvidrietumkurzemē), liecina oficiāli sūtītā vēstule ministram.

Vēstule sūtīta arī Lauku atbalsta dienestam, Latvijas pašvaldību savienībai, Latvijas Lauku konsultācijas un izglītības centram, savukārt informācijai - Rucavas novada domei un Latvijas lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības kamerai, vēsta LETA.

Vēstulē sacīts, ka kopš iepriekšējās vēstules, kas tika iesniegta šī gada 29.jūlijā Zemkopības ministrijā (ZM), situācija ir būtiski pasliktinājusies. Lauksaimnieki vēstulē min, ka nokrišņi laika posmā no šī gada 1.aprīļa līdz 27.jūlijam bija 159,1 mililitrs, kas ir vidēji par 34% mazāk nekā norma. Savukārt no 1.jūlija līdz 27.augustam ir nolijuši 85 mililitri, kas ir par 57% mazāk nekā norma.

Vēstulē lauksaimnieki pauž, ka Rucavas novadā un tās apkārtnē 90% saimniecību pamatnodarbošanās ir lopkopība, ko patlaban ietekmē sausais periods. Arī pērn vasara bija sausa (sausuma dēļ tika izsludināta valsts mēroga dabas katastrofa), vienlaikus vēlāk, rudenī, nokrišņi Rucavas novadā bija par 50% mazāk nekā norma, savukārt ziemas periodā nokrišņu daudzums bija par 30% mazāk nekā norma.

"Ņemot vērā iepriekš minētos faktus, šogad gruntsūdens līmenis ir kritiski zems. Dīķi, novadgrāvji un akas ir sausas, tai skaitā arī dīķi un novadgrāvji, kuros ūdens bija pieejams pagājušā gada sausajā vasarā," vēstulē uzsver lauksaimnieki, piebilstot, ka nepietiekošs ūdens daudzums ietekmē lopu veselību un slaucamajām govīm būtiski krītas izslaukums.

Vēstulē lauksaimnieki prognozē, ka šī gada sausums ietekmēs arī nākamā gada zālāja ražību, jo nākamā gada pavasarī sētie pirmā gada zālāji dos minimālu ražu, bet, lai atjaunotos esošie, būs jāveic milzīgi ieguldījumi mēslošanā un pārsēšanā.

"Darām zināmu, ka jau no 2019.gada jūlija mēneša 60% novada un to apkārtnes saimniecību un no 2019.gada augusta mēneša 95% saimniecībās notiek ziemas krājumu (siena un skābsiena) izbarošana lopiem. Iepriekš minētie pierādāmie fakti liecina, ka ziemas otrajā pusē un pavasarī pirms nākamā gada veģetācijas saimnieciskās darbības nodrošināšanai nāksies iepirkt barību vai arī lielu daļu no ganāmpulkiem nāksies likvidēt," atklāts vēstulē.

Rucavas novada lauksaimnieki vēstulē norāda, ka nepieciešams izsludināt valsts mēroga dabas katastrofas stāvokli Dienvidrietumkurzemē, nodrošinot iespēju izmaksāt brīvprātīgi saistīto atbalstu par slaucamajām govīm arī tad, ja laika posmā no 2018.gada 1.oktobra līdz 2019.gada 30.septembrim netiek noslēgta standartlaktācija un netiek sasniegta noteiktā govs ražība laktācijā, kā ari rast mehānismus atlikt kredīta un procentmaksājumus, jo finanšu līdzekļi būs nepieciešami saimnieciskās darbības pastāvēšanai balsoties uz 2019.gada finanšu rezultātiem.

LETA jau ziņoja, ka šī gada augusta sākumā Rucavas novada domes deputāti ārkārtas domes sēdē nolēma lūgt Ministru kabinetu izsludināt ārkārtējo situāciju Rucavas novada pašvaldības administratīvajā teritorijā.

Domes sēdē izskatīja zemnieku un zemnieku saimniecību "Timbras" un "Lendumi" iesniegumu, kurā norādīts, ka maijā, jūnijā un jūlijā Rucavas novada teritorijā nokrišņu daudzums bijis nepietiekams augu normālai veģetācijai, kā arī attīstības un augšanas nodrošināšanai.

Ārkārtas situācija netika izsludināta, taču Lauku atbalsta dienests solīja, ka Rucavas novada lauksaimnieki būs starp pirmajiem vienotā platību maksājuma avansa izmaksas saņēmējiem.


Pievieno komentāru

Komentāri 4

Sauvvaļas bizness

Nabaga sauvvaļas zirgi paliks bez siena.

pirms 3 mēnešiem, 2019.08.30 09:56

TRamps

Laucinieki kāpās audzē lopus. Un ir ļoti gudri kā jau laucinieki.

pirms 2 mēnešiem, 2019.08.31 09:10

ej

nevajag tik ļoti pierast pie Eiropas lauku maksājumu naudas,ja kādreiz tās vairs nebūs,ko jūs darīsiet,bet salmus vienalga neprasa graudu audzētājiem,tie tos smalcina,ja grūti iet,tad salmus taču arī govis ēd.

pirms 2 mēnešiem, 2019.09.02 12:58

mākonis

govis salmus ēdīs , ja būs pavisam badā un nevis lai ražotu pienu un gaļu.

pirms 2 mēnešiem, 2019.09.03 11:10

Rucavas novadā