Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Rucavas novada iedzīvotāji ar viltus informāciju sevi apmuļķot neļauj 1

Rucavas novada iedzīvotāji ir pārliecināti, ka viņi mediju vidē orientējas pietiekami labi, lai neļautu viltus informācijai sevi maldināt. Novadnieki gan spriež, ka aplama vai ne līdz galam izpētīta informācija nav retums. Tādēļ jo svarīgi pašiem ar asu prātu sekot līdzi informācijas plūsmai un tajā noķert īsto pavedienu.

Iespiestam vārdam tic
Rucavniece Vilma Pričina atklāj, ka vienīgais preses izdevums, ko lasa, ir laikraksts “Kursas Laiks”. Tas ir arī vienīgais laikraksts, kas tiek abonēts viņas mājās. V. Pričina atzīst, ka “Kursas Laikā” vēstītajam uzticas. Jaunākās ziņas par notikumiem Latvijā un pasaulē sieviete iegūst no portāliem “Delfi.lv” un “Liepajniekiem.lv”. Viņai šķiet, ka šobrīd ļoti ērti ziņas lasīt, izmantojot internetu mobilajā telefonā. Kāpēc izvēlēti tieši šie ziņu portāli? “Saturs apmierina,” rezumē V. Pričina.
Rucavniece atklāj, ka ar aplamībām mediju portālos līdz šim nav saskārusies, jo “es jau tik daudz neskatos, tikai to, kas mani apmierina”. Pagaidām neesot tā bijis, ka izlasītais būtu izrādījies aplams. Termins “viltus ziņas” sievietei ir zināms, tādēļ viņa medijos pieejamo informāciju pēta un izsver ļoti uzmanīgi. “Es pret tādām lietām izturos piesardzīgi,” uzsver V. Pričina. Viņa novērojusi, ka, tuvojoties Saeimas vēlēšanām, medijos arvien vairāk parādās dažāda veida politiskā informācija, tomēr ir pārliecināta – mediji viņas uzskatus neietekmēs un par labu kādam politiskajam spēkam nosliekties neliks. V. Pričina atklāj, ka politika viņu nesaista ne vismazākajā mērā: “Man vispār nepatīk skatīties raidījumus par politiku. Tas nav mans lauciņš, un es to no brīva prāta nedaru.”

Pamana pretstatus
Rucavas iedzīvotājs Viktors Tolkačovs ikdienā nav aktīvs dažādu mediju apguvējs. Paretam par jaunumiem Latvijā un pasaulē uzzina portālā “Delfi.lv”. Vīrietis atklāj, ka savulaik aktīvi sekojis līdzi jaunumiem dažādos medijos, taču nu viņu tas vairs nesaista. Arī politika savulaik bijis lauciņš, par kuru interesējies, tomēr nu arī tā izpētei atmests ar roku. “Nav tā, ka esmu atmetis cerības, bet ir, ko labāku darīt.”
Preses izdevumus rucavnieks nelasa jau desmit gadus. Tas neesot bijis apzināts lēmums. Tur savas korekcijas ieviesušas modernās tehnoloģijas. “Tagad viss ir internetā, visiem ir telefoni – attaisi, paskaties, un viss.” Vīrietim šķiet, ka avīzēm mūsdienu izpratnē nākotnes nav. Jau šobrīd, pēc viņa domām, tās lasa vien vecākā paaudze ieraduma pēc, bet jaunajai paaudzei avīžu lasīšana ir kas pavisam svešs. “Starp tiem cilvēkiem, kurus es pazīstu, avīzes neviens nelasa un nepasūta.” Arī televīziju ikdienā rucavnieks neskatās, taču, ja ir brīdis laika, aplūko kādu no pamatpaketē iekļautajiem ziņu kanāliem. “Visur tas pats, tās pašas sejas,” par televīziju pārraidēm saka V. Tolkačovs. “Katram ir savs saimnieks, direktors vai kāda politiskā partija, kam ir savi cilvēki, kuri tur strādā un tad droši vien izspriež – ko vajadzētu pateikt, ko nevajadzētu pateikt. Kopējo politiku var redzēt – tā ir diezgan vienā virzienā.” Esot, ar ko salīdzināt. Daudz laika vīrietis pavada Maskavā un, kad pārbrauc Latvijas robežu, novērojis, ka radio paustā informācija ir pavisam atšķirīga no tās, ko pauž krievu mediji. “Tā pati informācija, tikai pasniegta otrādi. Un tad tu nezini, kam ticēt. Labāk varbūt dzīvot pēc saviem kritērijiem. Cīnīties vai par to pārdzīvot – nezinu, vai tas ir to vērts.”

Galvenais medijs – televīzija
Rucavas kultūras nama vadītāja Staņislava Skudiķe pastāsta, ka par jaunumiem Latvijā un pasaulē galvenokārt uzzina, skatoties ziņas dažādos televīzijas kanālos. Viņa skatās gan TV3, gan LNT, gan LTV1 ziņu pārraides. “Arī datorā lasu visus iespējamos medijus, kas mani interesē, piemēram, “Diena.lv,”” atklāj rucavniece. Par to, vai visam dzirdētajam un lasītajam dažādos medijos var ticēt, viņa saka: “Es domāju, ka māku arī pašķirot, kas ir pieņemams un kas nav. Krievu kanālus es pamatā neskatos – saprotu, ka tur propaganda ir diezgan nopietna. Savukārt Latvijas kanālus es izvērtēju, mēdzu paskatīties vienu programmu, otru. Ja manu, ka kaut kas nerīmējas, tad kaut kas nav īsti kārtībā.”
Arī termins “viltus ziņas” kultūras nama vadītājai nav svešs, taču līdz šim veicies – tādas ziņas nav lasītas un piefiksētas. Jūtamas gan pēdējā laikā kļūstot politiskās aktivitātes – arvien vairāk tiek piesauktas gaidāmās vēlēšanas, to kandidāti. Tomēr S. Skudiķe par šo lauciņu interesi neizrāda. “Es tā ļoti politikā nelienu, norobežojos no tā. Man ir dalītas jūtas, bet kā jau katrs kārtīgs Latvijas pilsonis uz vēlēšanās iešu un balsošu par sev vēlamo. Mediji mani ietekmēt nevar – man pašai sava galva uz pleciem. Es esmu tāds saprātīgs cilvēks, neuzķeros uz izmestiem tukšiem āķiem,” spriež rucavniece.

Par lasīto piedomā
Daina Preisa ikdienā ir aizņemta ar dažādiem lauku darbiem, tāpēc daudz laika dažādu mediju izpētei neatliek. Priekšroku brīvajos brīžos rucavniece dod ziņu aplūkošanai interneta portālos. Televīzijā izvēle ir par labu dažiem raidījumiem – “Degpunktā”, “Panorāma”, kā arī laika ziņām. Kad ir iespēja, skatās arī reģionālās televīzijas kanālus. “Televīzijā jau visu ko parāda, kas notiek apkārt.” Novadniece gan atklāj, ka interneta dzīlēs ir nācies sastapties arī ar viltus ziņām. “Ir gadījies saskarties ar baumām.” D. Preisai nav konkrētu interneta mediju portālu, kam viņa uzticētos visvairāk. Ikdienā tiek aplūkoti dažādi, lielāko daļu uzmanības veltot sadaļai “Dienas jaunumi”. “Ja tur kaut kas mani interesē, tad es atveru, paskatos. Vasarā gan tam ir īpaši maz laika, bet kaut kas jau ir jāzina.”
Ikdienā D. Preisas mājās skan iemīļotā radio stacija “Latvijas Radio 2”. “Tur tādas īsti nepārbaudītas ziņas diez vai pārraidīs.” Viņa gan domā, ka viltus ziņas atšifrēt spēj ātri, un šādas informācijas parādīšanās medijos radot vilšanos. “Bieži parādās informācija par pazudušiem cilvēkiem, kas beigās izrādījusies nepatiesa. Es uzskatu, ka tas ir ļoti nepareizi, tā ir tāda spēlēšanās.” Vienu gan šādas ziņas, pēc rucavnieces domām, dod – trenē modrību. Ja vienreiz cilvēks šādai ziņai uzticējies, nākamreiz to pārlasīs pamatīgāk un divreiz padomās, pirms noticēt, pārliecināta sieviete. Politisko aktivitāti un procesu atspoguļojumu medijos D. Preisa jūt, taču tam līdzi neseko. Viņasprāt, neko daudz šajā jomā ietekmēt nav iespējams.

Materiāls ir sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas Valsts budžeta līdzekļiem

Pievieno komentāru

Komentāri 1

skolotājs123

Un tagad uzdodiet sev jautājumu, tiem LTV un LR faniem-ar ko tas atšķiras ar to, kas Krievijā notiek!? Jup, nekas-zombējaties, ka maz neliekas! Kur ir teikts, ka LTV un LR saka patiesību, noskaidro un nesagroza faktus!? Tas, ko šo vēlēšanu sakarā LTV sastrādāja-tur atlaist vairumu varētu!
p.s. Rucavas novada fanošana par NA un ZZS nav izprotama!?

pirms gada, 2018.10.07 10:52

Rucavas novadā