Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Palaipe – bez ciema nosaukuma, bet ar lielpilsētas dvēseli 4

Palaipe ir apdzīvota vieta Rucavas novada austrumos. Vietējie ir lepni par savu mājvietu un negrib, ka viņus sauc par rucavniekiem – labāk par palaipniekiem, jo Palaipe esot Rucavas priekšpilsēta. Te ir lielas saimniecības, skaista daba un pat savs festivāls, kas notiek jau daudzus gadus.

Festivāls ar īpašām izklaidēm
Palaipes raksturīgākā vieta ir piec­zaru ceļu krustojums. To izmanto gan kā atskaites punktu, kad iebraucējiem jāizstāsta ceļš, gan kā satikšanās vietu, jo līdzās krustojumam izbūvēta arī atpūtas vieta. “Krustojumā svinējām arī Ziemassvētkus un iededzām savu svētku egli. Mēs vispār šeit dzīvojam pa savam, savā republikā,” norāda palaipniece Gunta Kļaviņa no “Lākučiem”. Tam piekrīt vairāki vietējie iedzīvotāji, kurus uzrunā laikraksts. Sirds sāp tikai par to, ka pirms vairākiem gadiem, veidojot teritoriālo reformu, Palaipei atņemts ciema statuss – tagad tā ir kā apdzīvota vieta.

Gadiem ejot, cilvēku skaits Palaipē ir samazinājies, tomēr vietējie stāsta, ka tas nemaz neesot tik mazs – šeit dzīvojot vismaz 50 cilvēki. Lai stiprinātu kopības izjūtu, gan jaunie, gan vecie palaipnieki kopā rīko pasākumus. Svin Vasaras un Ziemas saulgriežus, atzīmē Lieldienas. Vasaras beigās tieši pirms skolas gaitām un ražas novākšanas palaipnieki ballējas savā festivālā. Gundars Timbra no “Šeperu” mājām laikrakstam stāsta, ka festivāls jeb vietējie svētki radušies jau pirms daudziem, daudziem gadiem, kad vietējie nolēmuši par kopā sanākšanu. Tā radusies tradīcija katru gadu sanākt kopā, paēst, padzert un padejot, lai nosvinētu vasarā sastrādāto. “Pagājušajā gadā festivāls nenotika, pat īsti nezinu, kāpēc. Šogad gan esam apņēmušies atkal atjaunot svētkus,” norāda G. Timbra. Svētku laikā tiek spēlētas arī dažādas “lauku spēles”, izmantojot lauksaimniecības tematiku. Visjautrākā esot šautriņu mešana, kur par mērķi tiek izmantoti siena ruļļi, bet par šautriņām – sūdu dakšas.

Galvenais iztikas avots – govis
Krustu šķērsu braucot cauri Palaipei, redzamas govis – lielas, mazas, raibas, pelēkas – visdažādākās. Izrādās, galvenais palaipnieku iztikas avots ir piensaimniecība. “Šeit augsne nav tik laba, lai nodarbotos ar audzēšanu,” norāda saimniecības “Laipnieki” saimniece Sarmīte Liparte. Viņa ar vīru, izrādot saimniecību, stāsta, ka šovasar ir problēmas ar sausumu – govju ganības izkalst. “Lauksaimnieks jau ir tāds cilvēks, kam nekad nav pa prātam. Rudenī visas ganības noslīka, šovasar viss izdeg,” stāsta Māris Liparts. Viņu saimniecībā ir daudz brūnaļu, un līdzīgi kā pārējiem kaimiņiem piena upe ir viņu iztikas avots. M. Liparts dzimis un audzis Palaipē, šeit arī ģimeni izveidojis, sievu atvedot no Dunikas, un Palaipe viņam ir īpaši mīļa. “Jauniešu gan šeit paliek maz – tie brauc citur dzīvot. Tādi kā es, piecdesmitgadnieki, te tikai palikuši,” stāsta M. Liparts.

Arī G. Kļaviņa savā saimniecībā nodarbojas ar govju audzēšanu, jo izaudzēt lauku labumus šeit esot grūtāk nekā citur. “Kaut kā interesanti sanāk – cilvēku palicis mazāk, bet zemesgabalu nekļūst vairāk. Man drīz nebūs, kur govis vest ganībās, jo žogs pie žoga salikts,” norāda “Lākuču” saimniece. Iemesls zemju trūkumam ir tas, ka daudzi vietējie savulaik pārdevuši īpašumus tam, kas vairāk maksājis, un visbiežāk tie bijuši lietuvieši un dāņi. “Slikti, ka latvietis neskatās, kam tirgo zemi, bet pēc tam brīnās, kāpēc latviešiem nekas nepieder,” norāda G. Kļaviņa. Tomēr dzīvi Palaipē viņa vērtē pozitīvi: “Galvenais ir strādāt, tad arī dzīve sakārtojas pareizi.”
“Dzīvības ceļš” uz Lietuvu

Paši palaipnieki stāsta, ka ikdienas dzīve šeit ir mierīga, kaimiņi savā starpā draudzīgi. “Palaipe laikam ir vienīgā vieta, kur kaimiņi tik labi satiek. Var pat nakts laikā zvanīt, ja ko vajag,” pārliecinājušies Liparti. Īpaši tas piedzīvots brīžos, kad nepieciešama palīdzība teliņu dzimšanā. Arī G. Kļaviņa piebalso un uzskata: ja dzīve Palaipē būtu slikta, neviens šeit nedzīvotu. Iedzīvotāju skaits nemaz neesot tik slikts kā citās nomaļās apdzīvotās vietās.

Papīru kārtošana un iepirkšanās gan jāmeklē citur, jo Palaipē veikala nav. “Dzīvības ceļš ir uz Lietuvu. Skodas tirgus – visizdevīgākais,” zina teikt M. Liparts. Tur vislabākā cena esot tieši tehnikas rezerves daļām, ko Latvijā tirgo daudz dārgāk. Arī “Lākuču” saimniecībā dzīvojošie atklāj, ka visbiežāk brauc iepirkties uz Lietuvu, jo tur cenas ir izdevīgākas nekā Liepājā.

Raksts no laikraksta "Kursas Laiks" arhīva

Pievieno komentāru

Komentāri 4

nu ja

Kāpēc ne, Papes iedzīvotāji tak ir papisti....

pirms gada, 2018.08.23 11:27

Sveiciens dundukam

Papenieki,palaipnieki un rucavnieki,jo nevienam nav galva sasista!

pirms gada, 2018.08.23 15:57

to nu ja

Tagad pavisam noteikti zinu,tu esi no Papes !!!!

pirms 4 mēnešiem, 2019.08.11 10:59

Rucavas novadā