Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Atjaunotie “Dzintarvēji” – piemineklis Papes zvejniecībai 2

Tas ir sapņa piepildījums – nozīmīgo ēku ir izdevies atjaunot, tā nav aizgājusi bojā, uzsver Rucavas novada tūrisma organizatore Dace Mieme. Papes “Dzintarvēji” jeb fišereja, kā šo ēku specifikas dēļ jau no seniem laikiem sauc tautā, turpmāk vietējos un ārvalstu tūristus uzņems daudz plašākās telpās, sniedzot nepieciešamo tūrisma informāciju un piedāvājot apskatīt pastāvīgās ekspozīcijas un izstādes.

Jau izsenis – sabiedriska vieta
“Tautā ēku vairāk zina kā fišereju, daudzi nemaz nezina, ka tās īstais nosaukums ir “Dzintarvēji”. Māja ir celta praktiskiem mērķiem 20. gadsimta 30. gadu vidū, pirms Otrā pasaules kara, lai Papes piekrastes zvejniekiem būtu vieta, kur pārstrādāt zivis – sasvērt, apstrādāt, sasālīt, salikt mucās transportēšanai tālāk, jo kādreiz nebija iespēju zivis saldēt,” zina stāstīt tūrisma organizatore. Tajā laikā Papes un Nidas ciema iedzīvotājiem zvejniecība bijusi viens no galvenajiem nodarbošanās veidiem. Zivis tika piegādātas ne tikai Rucavas novada robežās, bet vestas arī uz Bārtu un citiem attālākiem apgabaliem, lasāms dažādos informācijas avotos internetā. Tādēļ “Dzintarvēji” ir ne tikai Rucavas novadam un Papei nozīmīgs vēsturiskais objekts, kam piešķirts vietējas nozīmes kultūras pieminekļa statuss, bet arī vieta, kas glabā senās nodarbošanās – zivsaimniekošanas un zvejniecības – noslēpumus.
Kā agrāk, tā arī tagad ēka būs sabiedriskais punkts – satikšanās vieta interesentiem ar senajām tradīcijām. Tās varēs izzināt, apskatot ēkas iekšieni, ievācot informāciju par ēkas un Papes vēsturi, kā arī apskatot dažādu laiku zvejniecības rīku ekspozīciju. Visticamāk tā tiks papildināta, jo atklāšanas dienā daudzi apmeklētāji teica, ka mājās varot atrast dažādus priekšmetus, kas varētu noderēt tūrisma informācijas punkta pastāvīgo izstāžu krājumam.
“Ilgu laiku un mūsdienās Rucavā un Papē tāda īstā zvejniecība, kādu to iztēlojamies, vairs nepastāv. Tādēļ atjaunotā fišereja ir ne tikai kultūras, bet arī tradicionālās zvejniecības piemineklis,” uzsver D. Mieme. Viņa pauž gandarījumu, ka, par spīti visām grūtībām, ēku ir izdevies izglābt­, atjaunojot, nevis gaidot, ka tā aizies bojā.
Otra pastāvīgā ekspozīcija būs Mūžībā aizgājušā Rucavas tautas muzikanta Pūķu Jāņa mūzikas in­strumentu kolekcija. “Atjaunotā ēka atrisināja viņa lielās kolekcijas glabāšanas telpu jautājumu,” priecājas tūrisma organizatore. Dzīves laikā Pūķu Jānis daļu instrumentu bija atdāvinājis saviem domubiedriem un palīgiem, kuri arī piedāvā to apskati, taču, tā kā viņa kolekcija ir milzīga, bijuši vēl instrumenti, kas glabājušies privātās telpās, kaut kas vēl arī paša muzikanta dzīvoklī. “Tagad būs vieta, kur lielāko daļu instrumentu varēs apskatīt.”

Piedāvā zivju zupu
Galvenais viesis, kuram bija uzticēts, lai ēkas atklāšana noritētu gan tematiski, gan garšīgi, bija pazīstamais pavārs Raimonds Zommers. Daudzus apmeklētājus pārsteidza, ka rucavniekiem izdevies dabūt viņu uz pasākuma atklāšanu un būt aculieciniekiem, kā viņš gatavo ēdienu.
D. Mieme uzskata: šādos pasākumos ir svarīgi, ka piedalās kāds zināms cilvēks, kurš prot tematiski vadīt laiku. Rucavas novada Attīstības nodaļas vadītāja Raimonda Ābelīte atklāj, ka R. Zommers ir ģimenes draugs. “Runājām, ka sasaistīsim to ar zivju gatavošanu, zivju zupu, bet ne tādu, kādu mēs to jau zinām katrs savā tradicionālajā izpildījumā. Tādēļ tapa pavisam oriģināla zivju zupa – ar veselu stori katlā, turku zirņiem un garnelēm,” stāsta R. Ābelīte.

Darbosies kafejnīca
Arī turpmāk “Dzintarvēju” teritorijā darbosies āra kafejnīca “Amber Wind Cafe”, kur saimnieko Dina Alberta. “Kafejnīca ir iemīļota vieta, šogad viss būs tā, kā bija, taču, plānojot nākamo gadu, būs jāsanāk kopā un jāizdomā, kā piestrādāt pie kafejnīcas vizuālā tēla, lai tā saskanētu un harmonētu ar vēsturiskās atjaunotās ēkas izskatu,” norāda D. Mieme. Tā kā ēka ir nozīmīgs objekts ar attiecīgo statusu, bijis jāievēro vairāki nosacījumi – ēkas āriene un iekšiene jāatjauno pēc iespējas tādā pašā izskatā, kāda tā izskatījusies 30. gados. “Piemēram, mums bija doma, ka pietrūkst ūdens notekcauruļu, taču vēsturiski ēkai tādu nav bijis. Telpu iekšienē ir atjaunots sienas ornaments,” piezīmē D. Mieme.
Būvdarbus veica būvkompānija “MBR”. Arī R. Ābelīte ir gandarīta par paveikto: “Bija jāseko līdzi tam, ko darām un varam darīt, ja ēka ir pieminekļa statusā.”
Nākotnē pašvaldība iecerējusi ar šā paša projekta – “Piekrastes zvejniecības kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana un popularizēšana” – starpniecību atjaunot ēku “Centra dzirnavas”. “Tas viss ir atkarīgs no tā, vai un kad Valsts kasē dabūsim aizņēmumu. Esam iestājušies rindā, tā iet uz priekšu, bet reāli ir tā, ka Valsts kasei nav naudas, ko izsniegt,” skaidro Attīstības nodaļas vadītāja.

Telpās – lielāks plašums
Tūrisma informācijas punktā saimniekos Māris Muitenieks, kurš jau iepriekšējos gadus veica šos pienākumus. “Pirmā mana darbadiena bija 8. jūnijā – atklāšanas dienā. Strādāšu no ceturtdienas līdz svētdienai; no pirmdienas līdz trešdienai informācijas punkts būs slēgts. Lielāka kustība ir nedēļas otrajā pusē, tādēļ lēmām par labu šādam darbalaikam,” stāsta M. Muitenieks. Viņaprāt, atpūtniekiem par Papi ir gana liela interese. Lielākā aktivitāte gan sākšoties jūlijā un līdz augusta vidum, kad atvaļinājumi būs lietuviešu tūristiem, kuri veido lielāko daļu šejienes apmeklētāju. Vasaras sākumā visbiežāk ierodoties atpūtnieki un dabas mīļotāji arī no citām valstīm – Vācijas, Holandes un citurienes.
Tūrisma punktā darbalaikā darbosies laivu un velosipēdu noma. “Kādreiz, kad te darbojos un uzņēmu tūristus, sēdēju vienā ēkas telpā. Tagad, kad ēka ir atjaunota, plašums ir daudz lielāks. Tagad jāstrādā un tūristi būs jāvadā pa visu māju,” salīdzina M. Muitenieks. Laika gaitā viņš cer saprast, ko vēl interesenti vēlas redzēt ēkā un ko vēl piedāvāt.

Raksts no "Kursas Laika" arhīva

Pievieno komentāru

Komentāri 2

Klimbis Imants

FIŠERIJA- kā nevar iemācīties rucavnieki pareizi izrunāt.

pirms 24 dienām, 2019.08.28 07:47

Gunta

Labi- iemācīsimies, bet Tu pa to laiku raksti to grāmatu...

pirms 21 dienām, 2019.08.31 08:48

Rucavas novadā