Apdzied un cienā baušķeniekus

Tādu dziedāšanu un dancošanu kā 6. jūnija pēcpusdienā Bauskas Novadpētniecības un mākslas muzejs sen nebija piedzīvojis. Ar kurzemnieku sparu, spēku un mutīgumu savas puses košumus Bauskā izrādīja Rucavas pagasta ļaudis.

Tālo ceļu bija mērojušas Rucavas tradīciju kluba sievas un etnogrāfiskais ansamblis cēlajos sava novada tautas tērpos. Arnolda Aigara un Ziedoņa Safranova fotogrāfijās varēja vērot Rucavas cimdus, kas glabājas Latvijas Nacionālā muzeja fondos, bet izstādes atklāšanas stundās Bauskā savām acīm varēja skatīt cimdu rakstus, kas ieadīti pirms 100 – 200 gadiem. 
Ciemiņi no Rucavas gaidīti gandrīz gadu, atklāja Novadpētniecības un mākslas muzeja direktore Baiba Šulce. Viņa arī nekavējās izlikt apskatei baušķenieku lepnumu – Zemgales 40 jostu kolekciju, ko noaudusi Aija Ozola.

Ar Rucavas tradīciju kluba un etnogrāfiskā ansambļa izveidoto kultūras programmu “Vakarēšana” iepazīstināja Sandra Aigare. Interesantākais, ka šajā saietā viņa vienā no skatītājām atpazina savu skolas biedreni Solveigu Ikerti, Bauskā un Rundālē pazīstamu rokdarbnieki. Sandra un Solveiga ir no Smiltenes, bet abas iedzīvojušās citā novadā.
S. Aigare atzīst, ka kurzemnieku lepnums un spīts stāvēt pretī visiem vējiem ir tieši viņas garā. “Nedomājiet, ka mēs braukājam, lai aģitētu par Rucavas novada patstāvību. Par to vairs nav šaubu. Mūsu pagastvecis ir “pareizajā partijā”, un mēs ar saviem tūkstoš četrsimt iedzīvotājiem paliekam paši par sevi,” saka S. Aigare.

Staņislavas Skudiķes vadītais folkloras ansamblis bija spīvs apdziedāšanā, taču Bauskas muzeja darbinieces nepalika parādā atbildes pantus. Abu pušu dziedātājām salīgstot mieru, S. Aigare aicināja uz Rucavas goda mielastu. Uz galda zāles vidū tika liktas krūzes ar kurzemnieku skābputru un kvasu, bļodas ar medu, vareni rupjās un saldskābās maizes klaipi. Varēja nogaršot arī Zemgalē reti redzētu kārumu balto sviestu. To bija kūlusi Mirdza Ārente. Baušķenieki nebija kautrīgi un brangi ieturējās, ziežot biezu kārtu baltā sviesta uz lielajām maizes rikām.
Pēc tam sākās danči un vajadzēja raut vaļā izstāžu zāles logus, jo sviedru lāses ripoja pa dejotāju vaigiem. “Kaut ko tādu ir prieks piedzīvot,” atzīst baušķeniece Ināra Hoņina. Ielocījis vairākas rikas gardās maizes, muzeja darbinieks Jānis Mizišs atzina, ka vakariņu todien vairs nevajadzēšot. Bauskas Novadpētniecības un mākslas muzeja ļaudis solījušies braukt atbildes vizītē. Tas būšot itin drīz, varbūt jau šajā rudenī, bilst direktore B. Šulce.

Pievieno komentāru

Rucavas novadā