Krīzē nejūt naudas trūkumu, bet darba pieaugumu 3

Iztikas līdzekļu nepieciešamība piespiež piensaimniekus savu produkciju pārstrādāt un tirgot pašiem. Viņus vieno vēlme: kaut ātrāk normalizētos piena iepirkuma cenas un mežonīgais darbs beigtos.

Anita Miltiņa no Vērgales kopā ar meitu Vinetu divas reizes nedēļā izbrauc loku pa trim piena tirdzniecības vietām Liepājā, bet sestdienās dodas uz tirdziņu “Lauku sēta pilsētā” Skuju ielā. Līdzīgā veidā produkciju pārdodot vēl viena vērgalnieku ģimene, bet kopumā šādu tirgotāju esot daudz.

Sieru A. Miltiņa sākusi siet, kad neiztirgots palicis pāri biezpiens. Arī pircēji prasījuši piena produktus. Sviestu saimniece gatavo, ja paliek pāri krējums.

Kopumā gan pirktspēja krītot. Pircēji pārsvarā esot pensionāri, jo viņas Liepājā ierodoties no rīta, kad citi ir darbā. Pēcpusdienā nevarot braukt, jo gaida darbs fermā. A. Miltiņai piedāvāta tirdzniecības vieta veikalā, bet viņa izrēķinājusi, ka tas neder – būtu lielas izmaksas. Arī vietu tirgū saimniece nevēlas – tur būtu jāpavada pārāk ilgs laiks. Viņai vispieņemamākais esot izbrauciens uz dažām stundām. Ja dabūtu tirgošanos vēl vienā sētā, tad arī sestdienās nebrauktu, spriež vērgalniece.

“Tas nav normāli, ja pašam jākopj un jāslauc govis, jāpārstrādā piens un vēl arī jāiztirgo,” uzskata A. Miltiņa un cer, ka “dižķibele” reiz beigsies.

Lai tirdzniecība būtu likumīga, A. Miltiņa reģistrējusies Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD) kā mājražotāja. PVD jau reizi viņas produktus pārbaudījis, pēc trīs mēnešiem to darīšot atkārtoti. Produkti glabājas aukstumsomās, bet līdz tirgošanās beigām pienu sešu grādu temperatūrā neesot viegli uzturēt.

Miltiņi apkalpo arī viesu māju, bet pamats tomēr esot piensaimniecība. Barība ziemai sagatavota, parādu nav, ir gandarīta saimniece.

Pamazām pieaug privāto piena un tā produktu tirgotāju skaits Pētertirgū. Kopš marta tos piedāvā arī Virgas pagasta ZS “Sleiņi”. “Es jau šito elles darbu negribēju,” atzīst saimniece Lolita Kvāše. Taču, ar saņemto “piena naudu” nomaksājot kredītus, pašiem iztikai pāri neesot palicis. Pret tirgošanos sētās viņa iebilst. Pilsētā dzimušai, viņai tās joprojām asociējoties ar vārtu rūmju “aromātu”. L. Kvāšei pieņemams būtu variants, ka pilsētnieks brauc uz mājām pie saimnieka. Saimniece pircējiem piedāvā arī rūgušpienu un sūkalas.

PVD prasības L. Kvāšei šķiet pamatotas un loģiskas, taču kaitina birokrātiskā atrakstīšanās Datu centram par katra piena litra izlietojumu – cik izdzēra teļš, cik saimnieks pats, cik izmantoja biezpiena gatavošanai.

Konkurenci tirgū pastiprina kaimiņi – piensaimnieki no Kuldīgas rajona un Nīgrandes. Piemēram, ZS “Lībji” piedāvā ne tikai sāļos, bet arī sierus ar augļiem un rozīnēm. “Ja neatmaksātos, uz šejieni nebrauktu,” saka pārdevēja Inese. Liepāja esot galvenā viņu tirdzniecības vieta.

Plašāk lasiet rītdienas, 29. jūlija, "Kursas Laikā"!

Pievieno komentāru

Komentāri 3

novadnieks

Cik zinu jaunā novada mājas lapa būs augusta otrajā pusē!

pirms 11 gadiem, 2009.07.29 22:09

made

Pilnīgi saprotu saimniekus. Lai ir veselība noturēties.Datu centram nav ko darīt!!!!!!Apgraizīt!!!!

pirms 11 gadiem, 2009.07.29 15:43

made

Pilnīgi saprotu saimniekus. Lai ir veselība noturēties.Datu centram nav ko darīt!!!!!!Apgraizīt!!!!

pirms 11 gadiem, 2009.07.29 15:43

Priekules novadā