Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Prezentē “VPDK Mārsils” jaunos tērpus

1. maijā, Pāvilostas kultūras nama 70. gadu jubilejas pasākumā, “VPDK Mārsils” dejotāji izrādīja savus jaunos tērpus, kas tapuši ar Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) atbalstu, informēja biedrības “VPDK Mārsils” valdes locekle Marita Kurčanova.

Biedrība “VPDK Mārsils” 2017. gada vasarā uzsāka projekta “Alsungas tautastērpa izgatavošana Pāvilostas vidējās paaudzes deju kolektīvam “Mārsils”” īstenošanu. Projekta kopējās attiecināmās izmaksas bija 19 868.20 eiro, kur ELFLA finansējums ir 17 881.38 eiro jeb 90% no kopējām attiecināmām izmaksām, bet Pāvilostas novada domes līdzfinansējums atlikušie desmit procenti - 1986.82 eiro.

“Rakstot projektu un iesniedzot pieteikumu ELFLA Leader programmā, biedrība “VPDK Mārsils” vēlējās izgatavot autentiskus Alsungas novada tautas tērpus deju kolektīvam, tomēr uzsvars tika likts arī uz sabiedrības izglītošanu par autentisko tautastērpu, tā nozīmi un valkāšanu, radot interesi par latviskajām vērtībām,” atzina M. Kurčanova.

“Man ļoti patīk Alsungas tautastērps. Tas ir košās krāsās un tajā ir ērti dejot. It īpaši skaistas ir raibās zeķes, un pirmo reizi ir iespēja uzvilkt svārkus, kas ir kā sarafāns, bet vienlaicīgi ļoti ērts un praktisks. Kā jau ikviens tautastērps, arī Alsungas tērps liek sajust sevī latviskumu un būt lepnam par to, ka esi latvietis. Tas ceļ latvisko pašapziņu,” par Alsungas tautastērpu saka Pāvilostas pilsētas kultūras nama vidējās paaudzes deju kolektīva “Mārsils” dalībniece Anta Zamarīte.

Ilggadējā Pāvilostas vidējās paaudzes deju kolektīva dejotāja Rudīte Jance, kuras dzimtā puse ir Alsunga, atklāj, ka Alsungas tautastērps viņai ir ļoti īpašs. Tas vienlaikus atgriezis pie dzimtas saknēm un dzimtajām mājām, un licis vēlreiz domās izstaigāt dzimto pusi. R. Jance uzskata, ka ikviens tautas tērps ir lepnums un iztaisno muguru, taču vēl īpašākas sajūtas un vēl lielāks lepnums viņai ir tieši par Alsungas tautastērpu.

“Līdz šim deju pārī skaistākās bija meitenes, gan ar brunču rakstu un krāsu, gan ar košu lakatu galvā. Taču Alsungas tautastērpā ir pavisam otrādi – tie skaistākie ir vīri ar melno cepuri un bruslaku, kam ap vidu aplikta misiņa sleņģene. Lai gan varētu likties, ka ir grūti dejot mētelī, taču tā nemaz nav. Melnais vīru svārks ar divrindu pogām jeb bruslaks pieprasa lepnu tā valkātāju. To uzvelkot gribējās iztaisnot muguru un izriest krūti uz priekšu. Tas ir īsts latviešu vīrieša tērps, kas tautā nesams un valkājams ar godu,” iespaidos dalās VPDK “Mārsils” dejotājs Valērijs Kurčanovs.

Kopumā par projekta naudu izgatavoti 10 sieviešu tērpu un 10 vīriešu tērpu komplekti.

 

Pievieno komentāru

Pāvilostas novadā