Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Pārtapšanu par iknedēļas avīzi diktē preses tirgus 3

No ceturtdienas, 30. jūnija, laikraksts “Kursas Laiks” maina formātu, kļūstot par nedēļas izdevumu. Par šīm izmaiņām un nākotnes plāniem stāsta “Kursas Laika” izdevēja SIA “RPD” vadītājs un īpašnieks Uldis Salmiņš.

“Kursas Laiks” savus lasītājus ir informējis par gaidāmajām pārmaiņām. Vai Jūs varētu paskaidrot to būtību?
Sākot ar otro pusgadu, “Kursas Laiks” mainīs formātu, kļūstot par nedēļas avīzi. Jau pēc Jāņiem, 30. jūnijā, mūsu lasītāji saņems pirmo jaunā formāta nedēļas avīzi, kura būs bieza, saturiski bagātāka, analītiskāka un krāsaināka.

Kādēļ šādas izmaiņas?
Var izdalīt divu veidu konceptuāli atšķirīgus laikrakstu modeļus – ikdienas un nedēļas avīzes. Līdzās tradicionālajām ikdienas avīzēm pasaule vienmēr pazinusi arī nedēļas avīzes formātu, kas atšķiras gan iznākšanas biežuma, gan satura ziņā. Daudzās valstīs reģionālo avīžu izdevēji par atbilstošāko savai auditorijai izvēlējušies tieši nedēļas laikraksta formātu.
Ikdienas avīze vēsturiski ir bijusi galvenā ziņu un jaunumu nesēja, dažkārt arī dienaskārtības noteicēja. Atceros, kad pirms 20 gadiem no rītiem ar tramvaju braucu uz universitāti, liela daļa pasažieru lasīja avīzes. Ja laikraksts tajā rītā bija publicējis kādu aktuālu jaunumu vai viedokli, tas kļuva par svarīgu tās dienas sabiedriski politisko procesu daļu.
Cik daudz avīžu lasītāju mēs šodien redzam sabiedriskajā transportā? Viņu praktiski nav. Tā vietā pasažieri pārlūko savus viedtālruņus. Tur mūsdienās īsā laikā un bez maksas varam atrast jebkādu informāciju. Cilvēkiem šodien nav jāpērk avīze, lai uzzinātu svarīgākos jaunumus. Mūsu dzīves ritms ir mainījies, esam kļuvuši aizņemtāki. Mums nav tik daudz laika, ko ikdienā veltīt laikrakstu lasīšanai, kā tas bija pirms 20 gadiem. Latvijā nedēļas avīzes nav pārāk izplatītas, arī vairums reģionālo laikrakstu iznāk ikdienas formātā.
Mūsu veikto pārmaiņu rezultātā gan “Kursas Laiks”, gan cits mūsu izdevniecības laikraksts – “Zemgales Ziņas” – kļūs par biezākajām latviski iznākošajām avīzēm. Kopā ar uzlaboto televīzijas programmas sadaļu tajās būs 44 lappuses. Neviena cita latviski iznākoša nacionālā vai reģionālā avīze nav tik bieza. Kļūstot bagātākam ar lappusēm, laikrakstam rodas iespēja kļūt arī saturiski daudzveidīgākam. Mums būs vieta jaunām rubrikām, dziļākai analīzei, arī izklaidei. Mēs kļūsim vēl krāsaināki, nekā bijām līdz šim. Visu avīzes saturu arī turpmāk radīs mūsu pašu žurnālisti, kuri ar savu darbu pelnīti iemantojuši lasītāju uzticību.

Vai avīžu formāta izmaiņām ir saistība ar digitālo mediju, sociālo tīklu un interneta komunikācijas līdzekļu straujo attīstību?
Nenoliedzami – gan tehnoloģiju attīstība, gan cilvēku ieradumu maiņa ir pamatā jebkuru procesu evolūcijai, tai skaitā mediju nozarē. Bet atcerēsimies, ka drukāto mediju beigas reiz – līdz ar interneta parādīšanos – jau tika pasludinātas. Ja salīdzinām preses piedāvājumu šodien un pirms 20 gadiem, varam secināt, ka drukātie mediji ir tikai attīstījušies. Gan avīžu, gan žurnālu piedāvājums kļuvis piesātinātāks, daudzveidīgāks un kvalitatīvi bagātāks. Nekad agrāk mums veikalos nav bijuši tik krāšņi preses stendi kā šodien.
Tehnoloģiju attīstība ir sniegusi gandrīz neierobežotas piekļuves iespējas informācijai. Jā, proporcionāli drukāto mediju sniegtās informācijas īpatsvars ir sarucis, bet informācijas kopējais patēriņš daudzkārt audzis. Drukātie mediji ir viens no informācijas kanāliem un tāds tas būs arī nākotnē. Tas, kas mainās, ir informācijas raksturs un forma, kādu cilvēki vēlas saņemt katrā no šiem kanāliem. Un mēs maināmies līdz ar mūsu patērētāju vajadzību izmaiņām.
Tehnoloģijas ir sniegušas papildu iespējas arī izdevējiem. Jau sen avīzes nav vienīgais mūsu izdevniecības medijs, mēs savus lasītājus uzrunājam arī ar interneta portālu un sociālo tīklu starpniecību. Pārejot uz nedēļas formātu, vēl jo svarīgāka kļūs mūsu mediju digitālo platformu sadaļa, kuru mēs attīstīsim un stiprināsim. Karstos jaunumus publicēsim nevis avīzēs, bet portālos un sociālajos tīklos. Avīzēs sniegsim šo notikumu dziļāku analīzi. Digitālajā vidē mūsu lasītājs uzzinās, kas notiek vai noticis, avīze atbildēs uz jautājumiem – kādēļ tas notiek un kā šie notikumi mainīs mūsu dzīvi.
Protams, ne visi šajā mainīgajā vidē spēs izdzīvot. Avīzes, kuras spītīgi turēsies pie tradicionālā ikdienas formāta, kurš sevī ietver ambīciju būt par galveno ziņu nesēju un dienaskārtības noteicēju, sastapsies ar problēmu, ka lasītāji šo viņu ambīciju vairs nepieņem. Mums ir jāmainās līdzi laikam. Jāmainās atbilstoši mūsu lasītāju vajadzību izmaiņām. Mums ir jāsniedz tā informācija, kuru lasītāji vēlas saņemt, tik lielā apjomā un tik bieži, cik tā viņiem ir nepieciešama.

SIA “RPD” izdod laikrakstus vēl citos reģionos. Vai izmaiņas ietekmēs arī tos?
Mēs gatavojamies pārmaiņām arī citās mūsu redakcijās. Nedēļas formāts mūsu izdevniecībā nav nekāds jaunums – jau vairākus gadus piedāvājam nedēļas laikrakstu “Alūksnes Ziņas” lasītājiem Alūksnes un Apes novadā. Un tieši mūsu laikrakstu biznesa rādītāju analīzē varam novērot lasītāju paradumu maiņu – abonentu skaita dinamikas rādītāji nedēļas laikrakstam ir labāki nekā ikdienas avīzēm.
Mēs zinām, ka avīžu lasītāji nereti pieder pie sabiedrības daļas ar konservatīvu dzīves pieeju. Avīze ir tradīciju produkts – daudzi mūsu lasītāji ir pieraduši gan pie formāta, gan pie iespējas trīs reizes nedēļā satikt savu pastnieku. Apzināmies, ka ne visi lasītāji uzreiz būs priecīgi par izmaiņām, jo kaut kādā mērā iejaucamies viņu dienas ritmā. Bet visi esam vienisprātis, ka izmaiņas ir nepieciešamas.
Katrs no reģioniem ir atšķirīgs, katras redakcijas darbinieki vislabāk jūt savus lasītājus un vēlas viņiem sniegt vislabāko. Ikvienā reģionā mēs vērtējam, vai atbilstošākais iznākšanas biežums ir vienu vai divas reizes nedēļā, kas arī ir specifisks nedēļas avīzes formāta paveids. Strādājam, lai jaunā modeļa avīze būtu vislabākā un atbilstošākā mūsu lasītāju vajadzībām katrā no laikrakstu reģioniem. Ticam, ka tad, kad mūsu darba rezultātu – mūsu jauno produktu – nodosim lasītājiem, viņu vērtējums būs pozitīvs.

Reģionālo laikrakstu izdevējs SIA “RPD” ir bijušā “Dienas” koncerna uzņēmums. Vai vēl esat kopā ar “Dienu” vai ejat katrs savu ceļu?
SIA “RPD” (abreviatūra RPD nozīmē – Reģionālā prese Diena) ilgstoši ir bijis mediju koncerna “Diena” sastāvā. Mūsu uzņēmumā ietilpstošie laikraksti apvienojās “Dienas” paspārnē vēl laikā, kad “Diena” piederēja zviedru mediju koncernam “Bonnier”. Tobrīd reģionālie laikraksti guva jūtamu labumu kvalitātes, maketu dizaina, krāsainības un žurnālistikas ziņā. Redakcijas ieguva pieeju moderna, starptautiska mediju koncerna zināšanām un prasmīgi lika tās lietā savu produktu attīstībā. To mēs novērtējam un apzināmies. Savulaik iegūtās prasmes mūsu redakcijās tiek izmantotas un pilnveidotas arī šodien, veidojot mūsu laikrakstus un domājot par to attīstību.
Patlaban “Dienas” koncerns vairs nepastāv, visi tā uzņēmumi ir kļuvuši patstāvīgi un neatkarīgi. Tādēļ vienlaikus ar pārmaiņām produktu portfelī mainām arī mūsu uzņēmuma nosaukumu, kas turpmāk būs “Reģionu mediji”, nenesot vairs “Dienas” vārdu un precīzāk izsakot to, ar ko nodarbojamies. Ar šīm izmaiņām vēlamies uzsvērt piederību tieši Latvijas reģioniem un paužam, ka ne īpašumtiesību ziņā, ne citādi mēs vairs neesam saistīti ar “Dienu” vai atkarīgi no tās.

“Dienas” kontekstā vienmēr aktuāls bijis jautājums par šā medija patiesajiem īpašniekiem.
Jautājums par mediju īpašniekiem, viņu patiesajiem nolūkiem un vēlmi ietekmēt sev tieši vai pastarpināti piederošo mediju saturu jau ilgstoši caurvij Latvijas drukāto presi. Šeit es domāju plašākā nozīmē, nevis tikai kādu konkrētu uzņēmumu. Dažu drukāto mediju patieso īpašnieku mērķi nereti neietver medija attīstību un kalpošanu lasītāju un sabiedrības interesēm, un tas diemžēl atspoguļojas saturā. Cilvēki to redz, saprot un pārstāj šos medijus lietot. To īpašnieki, kurus dažkārt ierasts godāt par oligarhiem, vēl dzīvo pagātnē, laikā, kad ikdienas prese noteica sabiedriski politisko dienaskārtību un būtiski ietekmēja pilsonisko viedokli.
Šāda situācija kalpo par cēloni Latvijas drukāto mediju vispārējam vājumam, tā veicina neuzticēšanos gan medijiem, gan valstij kopumā. Mūsuprāt, mediji ar šādu pieeju ir nolemti neveiksmei.
Esmu gandarīts, ka mums ir bijusi iespēja kļūt patiesi neatkarīgiem no “Dienas” un tās īpašniekiem, vienlaikus saglabājot visu labo, ko savulaik mūsu laikrakstiem sniegusi piekļuve “Dienas” prasmēm žurnālistikā.

Pēdējā laikā ir saasinājušās reģionālo laikrakstu attiecības ar pašvaldību finansētajiem informatīvajiem izdevumiem. Kā Jūs redzat savu vietu mediju tirgū reģionos, kur pašvaldības cenšas ieņemt arvien lielāku informatīvās telpas daļu?
Nenoliegšu, ka pašvaldību laikrakstu jautājums mūsu nozarē ir sāpīgs. Man ir prieks, ka dažiem kolēģiem ar žurnālistu profesionālo organizāciju nesavtīgu atbalstu ir izdevies aktualizēt šo jautājumu. Mēs ceram, ka drīzumā tas tiks sakārtots valstiskā līmenī tādā veidā, lai pašvaldību informatīvie izdevumi darbotos stingri reglamentētā kārtībā un neapdraudētu iedzīvotāju tiesības uz brīvu presi. Redzam pozitīvu notikumu attīstību varas gaiteņos – Kultūras ministrijas paspārnē tapis darba grupas ziņojums ar loģiskiem priekšlikumiem nozares sakārtošanai.
Publiskā diskusija ir veicinājusi arī pozitīvas tendences sabiedrības izpratnē. Cilvēki sāk apzināties, ka, par nodokļu maksātāju naudu uzturēts, pašvaldības finansēts laikraksts nevar būt līdzvērtīgs tirgus dalībnieks un konkurents neatkarīgajai presei. Šie izdevumi parasti tiek izmantoti esošās vietvaras stiprināšanai un nekādā veidā nav spējīgi pildīt brīvas preses pamatfunkciju – būt par sabiedrības “sargsuni”. Cilvēki saprot, ka pašvaldību mediju kultivēšana ir ceļš uz Putina Krievijas stila informatīvo telpu, kur sabiedrībai nav piekļuves no varas neatkarīgai žurnālistikai.
Tomēr pašvaldību laikrakstu attīstība mums ir likusi arī kritiski paskatīties uz sevi. Es pats esmu uzaudzis Vidzemes mazpilsētā un vērojis, kā līdz ar pašvaldību izdevumu ienākšanu pēdējos gados tur mainījies drukāto mediju piedāvājums un patēriņš. Šīs izmaiņas sniedz vielu pārdomām visiem, kuri darbojas reģionālo mediju tirgū.
Mums jāatzīst, ka pašvaldību izdotie laikraksti lasītāju vidū tiek novērtēti kā uzticams informācijas avots. Daži pašvaldību izdevumi ir spējuši labā līmenī nodrošināt sabiedrības iesaisti laikraksta satura radīšanā, tādējādi sniedzot lasītājam papildu piesaistes un uzticēšanās sajūtu. Mēs arī zinām, ka daudzi ir apmierināti ar pašvaldību avīžu iznākšanas biežumu. Mēs vērtējam šos aspektus, tie mums ļauj uzdot jautājumus sev, mācīties un attīstīties. Vai mēs vienmēr spējam saprast un apmierināt mūsu lasītāju vajadzības? Vai mūsu radītā žurnālistika vienmēr ir kvalitatīva? Vai mēs esam pietiekami tuvu lasītājam un spējam viņu pareizi uzrunāt? Tātad arī pašvaldību laikrakstu problemātiku vērtējam vispusīgi, izmantojot to, lai paši kļūtu labāki, gudrāki un spēcīgāki.
Mūsu priekšrocība pār pašvaldību izdevumiem vienmēr būs spēja pildīt vissvarīgāko brīvās preses funkciju – sabiedrības “sargsuņa” lomu. Atšķirībā no pašvaldību finansētajiem izdevumiem, mēs vienmēr vērtēsim mūsu priekšstāvjus un viņu darbus un informēsim viņu vēlētājus par tiem. Arī par darbiem un nedarbiem, kurus varasvīri labprātāk redzētu noklusējam.

Kādu redzat Latvijas reģionālās preses nākotni?
Mēs visi vēlamies, lai reģionos būtu kvalitatīva, neatkarīga un profesionāla žurnālistika. No otras puses, mēs redzam tirgus situācijas izmaiņas, negatīvas demogrāfiskās tendences un patērētāju ieradumu maiņu. Arī pašvaldību tuvredzīgā politika vājina neatkarīgos reģionu medijus. Tas nozīmē, ka mums ir jāmainās. Ja to nespēsim un nepratīsim sakārtot likumdošanu pašvaldību laikrakstu jomā, tad jārēķinās, ka reģionos būs aizvien mazāk kvalitatīvas žurnālistikas. Tas sakrīt ar mūsu kaimiņvalsts Krievijas propagandas mašinērijas mērķi – tā cer palielināt savu “tirgus daļu” mūsu reģionu cilvēku prātos. Mūsu visu kopīgs uzdevums ir to nepieļaut.
Manuprāt, savulaik “Dienas” īstenotā stratēģija, apvienojot Latvijas reģionālos laikrakstus, ir bijusi ļoti pareiza. No citu valstu pieredzes redzam, ka šādas reģionālo laikrakstu apvienības spēj efektīvāk izmantot savus resursus gan žurnālistikā, gan reklāmas pārdošanā un attiecību veidošanā ar sadarbības partneriem. Ir grūti katrā novadā funkcionēt nelielam, saimnieciski patstāvīgam laikrakstam, it īpaši, ja blakus pašvaldība dāsni finansē savu bezmaksas izdevumu. Mazai redakcijai nereti ir sarežģīti rast iedvesmu un spēku vajadzīgo pārmaiņu ieviešanai. Mēs ar nožēlu saņemam ziņas par reģionālajiem laikrakstiem, kuri ir spiesti paziņot par savas eksistences pārtraukšanu. Mums kā daudzu reģionālo laikrakstu apvienībai ir lielākas iespējas gan piesaistīt reklāmdevējus, gan vienoties par izdevīgākām drukas izmaksām. Esam arī drosmīgāki savos lēmumos par pielāgošanos mūsdienu tirgus vajadzībām. Tādēļ es šeit saskatu mūsu iespēju augt un paplašināties teritoriāli, piedāvājot savu atbalstu un biznesa modeli redakcijām, kuras šādā sadarbībā saredzēs iespējas veiksmīgāk attīstīties nākotnē.
Iecerētās izmaiņas ļaus mūsu laikrakstiem veiksmīgāk iekļauties mūsdienu mediju mainīgajā vidē. Ticam mūsu redakciju spējai ilgtermiņā būt par nozīmīgu faktoru katra reģiona sadzīvē. Ticam arī mūsu lasītāju spējai novērtēt kvalitatīvu, neatkarīgu žurnālistiku un nošķirt to no sponsorētas propagandas. Lasītāju uzticību baudīs tie mediji, kuri ievēros žurnālistikas pamatprincipus. Neatkarīgi no izvēlētā formāta medijam ir jāspēj pildīt sabiedrības “sargsuņa” lomu, būt savā saturā neatkarīgam un, jā, reizēm arī pamatoti agresīvam. Gan mēs, gan visi mūsu kolēģi un konkurenti, kuri ievēros šos principus un spēs piemēroties pārmaiņu procesiem sabiedrībā, būs veiksmīgi arī nākotnē.

Pievieno komentāru

Komentāri 3

KR

Nevajadzēja Harmsenai rakstīt politiski pasūtītus ķengājošus rakstus. Tā reizēm notiek.

pirms 4 gadiem, 2016.06.29 20:22

sponger

Bēru sludinājumi zaudē nozīmi, varēs izlasīt, kur neesi aizgājis, jo par vēlu uzzināji.

pirms 4 gadiem, 2016.07.01 09:21

Vietējās ziņas