Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Pončiki Bernātu “Dzintariņam” ļāva pārvarēt krīzi 7

Omulīgā Bernātu kafejnīca “Dzintariņš”, lai gan pastāv vien salīdzinoši nesen, spējusi iekarot daudzu vietējo un iebraucēju sirdis un vēderus. Siltās vasaras dienās, kad cilvēki steidz baudīt pastaigas Bernātu dabas parkā un atpūtu jūras krastā, ne vienam vien nākas pacīnīties par vietu kafejnīcā, jo tā nereti ir apmeklētāju pilna.

Laiks, kad nācās pašu un apkārtējo drošības dēļ aizdarīt durvis valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas dēļ, gan klientiem, gan pašai “Dzintariņa” komandai bija smags. Tomēr bez darba nosēdēt nebija iespējams, tādēļ ātri vien tika pieņemts lēmums, kā darboties tālāk, pielāgojoties esošajai situācijai. Lai gan tas nenācās viegli un prasīja ne mazums laika un pūļu, “Dzintariņa” saimniecēm Laurai un Lienei Otaņķēm izdevās nosargāt savu lolojumu un gūt pārliecību par to, ka tas, ko viņas dara, ir nepieciešams un svarīgs ne vien pašām, bet daudziem jo daudziem cilvēkiem visapkārt.

Laura esot ieteikusies par iespēju saimniekot “Dzintariņa” nojumē, piedāvājot atpūtniekiem kafiju un gardumus līdzņemšanai. Vēlme atkal darboties un tikties ar “Dzintariņa” apmeklētājiem bijusi ļoti liela, tādēļ – domāts, darīts! amēr Laura apkalpojusi klientus un gatavojusi dzērienus līdzņemšanai, tikmēr Liene nodevusies darbiem savā kūkotavā, kur tapuši gardumi ērtai uzglabāšanai un līdzņemšanai, piemēram, šokolādes desas, skudru pūžņi. Lai darbība nenestu zaudējumus, optimizēti visi resursi – izslēgtas visas iekārtas, kas tiešajā darbā nav bijušas nepieciešamas, iztikts vien ar pašu minimumu.

Šādā režīmā strādāts divarpus mēnešus. Par absolūtu klientu favorītu līdzņemšanas piedāvājumā kļuva biezpiena pončiki.

Plašāk par "Dzintariņu" lasiet "Kursas Laika" 2. jūlija numurā!

Pievieno komentāru

Komentāri 7

gjgjj

TAD ĒD MĀJAS SAVU RUPMAIZI

pirms mēneša, 2020.07.08 07:39

To M

Ko esi darījis, lai tava kosmosa izpratne atbilstu cenām?!

pirms mēneša, 2020.07.07 15:01

kas latviski nozīmē

pončiki.Vai nebūtu labāk biezpiena bumbiņas?

pirms mēneša, 2020.07.07 17:49

kā ta

Pončiks arī Bernātos ir pončiks. Nelaid muļķi :)))

pirms mēneša, 2020.07.08 16:35

DZINTARIŅŠ

Taisnība jau Jums ir. Latviski tas nav. Taču cilvēki tos tāpat sauca un sauks par pončikiem. Un, tw kà ar Dzintariņu daudziem saistās atmiņas no LPSR laikiem, tad mazliet pašironiskas nostalģijas nav par skādi. Vislabāk mums patiktu tos saukt par biezpiena pūpēdīšiem, kā to kāda jauka kliente atsauksmē bija ierakstījusi :)

pirms mēneša, 2020.07.09 10:48

Dāvis

Pončiki vienkārši THE BEST!
Biezpiena bumbiņas būtu interesanti.

pirms mēneša, 2020.07.09 12:41

Nīcas novadā