Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Otaņķnieces prot “iekrist acīs”

Tikko pagodējušas savu vadītāju Zentu Bērtiņu divdesmit gadu darba jubilejā, Otaņķu etnogrāfiskā ansambļa dalībnieces spriež par kolektīva plāniem nākamajā sezonā.

Izskolo jaunās saucējas
“Nekas ar gadiem mums neiet mazumā,” spriež Zenta Bērtiņa. “Kolektīvā gan dalībnieki pastāvīgi mainās. Aiziet vecākās dziedātājas, kuras vairs nevar koncertu slodzi iznest, un mūsu trīs vīri jau uz mums noraugās no mākoņa maliņas, bet nāk jaunas atkal klāt – re, Liene Ikerte pie mums atgriezusies, un viņas mazā Ieviņa arī jau sāk dziedāt.

Es atvedu Ausmu Rozīti, Anita Rupeika atkal Kati Sauku pierunāja,” stāsta Z. Bērtiņa. Ilggadīgākās dziedātājas ir Alvīna Šķipere un Līne Juškevica, ar pārtraukumiem 20 gadus dziedājusi Ilga Prenclava. “Es gāju arī dramatiskajā kolektīvā, un tad abus ne vienmēr varēju apvienot,” bilst I. Prenclava.

Gadu gaitā otaņķnieces apdziedājušas visas sadzīves norises. Pašām ļoti tuvas esot krustabu dziesmas. “Esam gan pašu Ieviņu izšūpojušas, gan abus Staltu ģimenes mazbērnus Brīvdabas muzejā paauklējušas,” atceras Z. Bērtiņa. Vadītājas darba svētkos garo saucienu kopā “leiti” skaisti izsaukusi Maira. “Būtu zinājusi, ka viņai tik labi izdodas, būtu vairāk viņu tramdījusi,” priecājas vadītāja un atgādina, ka, kopš Veltas Maļikas aiziešanas uz Nīcu, visu koncerta slodzi nācies iznest A. Šķiperei vienai.

“Arī Lienei ir potenciāls, un līdz nākamās vasaras festivālam “Baltica” viņai saukšana jāapgūst.”

Draugiem atteikt nevar
Otaņķnieču vadītāju darba svētkos pagodināja gan pašmāju, gan draugu kolektīvi no visas Latvijas. Otaņķu kultūras nama deju grupa “Pērlītes” vadītājas Montas Sprūdes vadībā iestudējusi īpašu deju pie latviešu tautas dziesmas “Pie Dieviņa gari galdi” melodijas. Tai gādāti arī stilizēti tautas tērpi. Svinībās klāt bijuši arī kaimiņu pagastu folkloras kolektīvi un viesi no Ventspils “Laipas”, kā arī Alsungas “Suitu sievas”. “Mēs tiem citiem kolektīviem iekrītam acīs ar saviem tērpiem,” spriež Z. Bērtiņa.

“Vainagi un lakatiņi vienmēr kārtībā, sarkanie brunči un balti autās kājas melnās kurpītēs. Pašas arī tādas spriganas izskatāmies! Uz visiem ciemiem, kur aicina, nemaz aizbraukt nevaram.” Septembra beigās gan braukšot atzīmēt Baltu vienības dienas Paņevežā, tad vēl šogad ceļš esot mērojams uz Salacgrīvu, kur jubileju svinēšot draugi – folkloras kopa “Cielava”. Novembrī paredzētā folkloras kopu skate, kurai gatavojama desmit minūšu gara programma. ““Baltikas” festivālam nākamgad iecerēta tēma par latviskajām rakstu zīmēm. Tur būs ko domāt, lai tās parādītu,” plānus atklāj Z. Bērtiņa.

Sievas steidzas uzteikt kultūras nama vadītāju Inesi Šalmu, kura ļoti rūpējoties par visu kolektīvu labklājību un pagasta vadību, kura nekad neliedzot transportu biežajiem braucieniem. “Mēs tādi “feleri” esam, protams, labā nozīmē. Nu patīk mums visur pa priekšu grozīties!” nosmej sievas.

Pievieno komentāru

Nīcas novadā