Olte pārliecināts, ka latvieši badā nenomirs 2

"Kāpēc alnis nāk uz ceļa laizīt sāli? Kāpēc latvieši nenomirs badā? Kā vēja ģeneratori iespaidos piekrastes dabu?" – atbildes uz šiem un daudziem citiem jautājumiem nīcenieki vēlējās noskaidrot sarunā ar dabas pētnieku Māri Olti.

Pieaugušo izglītības centrā uz nodarbībām parasti nāk sievietes, ar M. Olti pašvaldība no mājām gribēja izvilkt vīriešus, un tas šoreiz izdodas. Cilvēku pieteicās tik daudz, ka tikšanās bija jāpārceļ uz telpu, kur vairāk sēdvietu.

M. Olte nīceniekiem stāstīja par savu lielāko lomu – 5,5 kg smagu un 75 cm garu breksi. M. Olte to nogādājis izpētīšanai zinātniekiem. Turklāt lielais breksis nebija "tukšs", kā to varētu iedomāties lielā apjoma dēļ. Tas varēja radīt zivju mazuļus. Katru dienu šāds loms negadās, taču tas pierāda, ka Latvijas upes ir zivīm bagātas.

Par Latvijas dabas bagātībām dabas pētnieks saka – to ir daudz, un cilvēki tās prot izmantot. Dažkārt gan dabas pētniekam apskrienas dūša, kad cilvēki fotogrāfijās piefiksējuši savus lomus. "Kādēļ ir jāpieķer pilna vanna ar zivīm," neizpratnē ir M. Olte. Ja katrs ķertu tikai tik daudz, cik pats var apēst, daudzas dabas aizsardzības problēmas izpaliktu.

"Mēs badā nenomirsim. Man viens čoms no Ķīnas atbrauca un teica, ka tur gan ir reģioni, kur tiešām jāēd sūdi. Tur ir reģioni, kur nekas neaug. Mums ir daba," saka M. Olte.

M. Olte uzskata, ka viena no lielākajām šodienas cilvēku nelaimēm – nespēja orientēties labajās un sliktajās lietās un vērtībās. "Esmu dzirdējis sakām: gribu atpakaļ padomju laikos, tad varēja saprast, kas ir labs, kas slikts."

Kā piemēru dabas pētnieks min aicinājumu uzturā vairāk lietot graudu maizi, kurā ir vairāk šķiedrvielu. Ja šāda maize nav cepta no ekoloģiski audzētiem graudiem, ilgtermiņā tā var nodarīt vairāk ļaunuma nekā labuma. Iemesls – tieši graudu apvalkā sakrājas visvairāk indes, kas lietota, miglojot labības laukus.

Pievieno komentāru

Komentāri 2

Nīcā