Nīcas novada dārzniece Sintija Pickēna-Kupše aicina neaizrauties ar lēto sēklu pirkšanu 1

Šis ir pēdējais laiks, kad sākt domāt par jauno dārzkopības sezonu. Marts ir visīstākais laiks, lai to plānotu gan uz papīra, gan pamazām sāktu uzrušināt zemi, sagatavotu stādīšanas vietas un kastītēs uz palodzes vai apkurināmās siltumnīcās iesētu sēklas tiem augiem, kuriem ir ilgāks dīgšanas laiks, saka Nīcas novada dārzniece Sintija Pickēna-Kupše.

Izplānot un tikai tad pirkt
“Vēl var paspēt kaļķot augļu kociņus, īpaši ābeles un jaunos kociņus. Ziemas beigās saules stari ir jo īpaši spēcīgi, tie apdedzina kociņus, un miza sāk plaisāt,” zina Sintija.

Viņa uzsver, ka pirmais darbiņš pirms jaunās zemes un dārza darbu sezonas, kā arī sēšanas un stādīšanas ir rūpīgi saplānot, ko grib savā dārzā veikt. “Veikalā labāk pirms rūpīgas saplānošanas neiet, jo tad var apjukt milzīgajā piedāvājumā un cilvēkam šķitīs, ka viņam visu vajag. Vispirms vajag mājās apsēsties un padomāt un tikai tad meklēt vajadzīgās sēklas. Citādi var gadīties, ka sēklu būs tik daudz, bet platības, kur to visu pēc tam likt, nebūs,” norāda dārzkope.

Var novērot, ka veikalos jau tagad sēklām un puķu sīpoliem ir akcijas cenas. “Nevajadzētu aizrauties ar lēto sēklu pirkšanu, bet kā noteicošo faktoru izvēlē ņemt sēklu kvalitāti. Pēc pieredzes varu teikt, ka ļoti augsta kvalitāte ir “Mārupes sēklu” dārzeņu sēklām,” saka dārzniece. To, vai sēt pašu ievāktās sēklas no iepriekšējās dārzeņu ražas un ziediem, viņa nezinot spriest, jo pati šo lietu nepiekopj.
 
Padarīt augsni vērtīgu
Vienlaikus Sintija uzsver, ka bez sēklu kvalitātes svarīga ir arī zemes un kūdras kvalitāte. “Ja sēšanas un stādīšanas augsne nebūs pietiekami laba un atbilstoša, sēklas un stādi var nīkuļot. Tad cilvēks nesaprot – nopirku tik labus un skaistus tomātu stādus, bet neaug. Tukšā zemē, kas nav pabarota, nekas labs nav gaidāms,” viņa piekodina.

Kad zeme atlaidusies no ziemas sastinguma, kas parasti ir februārī/martā, dārzkope iesaka gan siltumnīcā, gan ārā sēšanai un stādīšanai paredzēto zemesgabaliņu vai siltumnīcas zemi uzrušināt, uzrakt, piejaukt klāt kūdru, mēslojumu. “Lai zeme nesāk pūt un pelēt, tā ir jāiekustina, jāpadara tāda, lai tajā var kaut ko likt iekšā. Ja ir pārāk skāba augsne, uz ko norāda sūna, zeme ir jākaļķo, jāiejauc iekšā kūtsmēsli.” Viens no līdzekļiem, ko viņa iesaka piejaukt klāt augsnei, lai savairotos vielas un baktērijas, kas veicina augšanu un attīstību un novērš augu slimošanu, ir bioloģiskais produkts – trihodermīns.

“Sēklas augi, kuri dīgst ilgi, man parasti ātri izauga apkurināmajā mazajā siltumnīcā, ja kastītes uzliku augstākajā plauktā, kur siltums lielāks. Kad asniņi bija sanākuši, nocēlu kastītes uz zemākajiem plauktiem, lai augi vēsākā temperatūrā uzņemtu spēku,” pieredzē dalās dārzniece. 

Vajagot padomāt arī par priežu mizu mulčas iegādi. Mulča ir arī dabiskais materiāls, kas nodrošina mitruma un gaisa saturu augsnē, kā arī absorbē mēslojumu un aiztur nezāļu augšanu.

Raksts no "Kursas Laika" arhīva

Pievieno komentāru

Komentāri 1

Knausis

Ābeļu un citu kociņu stumbri jānokaļķo lidz 19 martam, tā skaitās mostošo kukaiņu diena, lai pamodušies nerāpotu par stumbriņiem kokā!

pirms 3 mēnešiem, 2021.03.13 08:50

Nīcas novadā