Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Jūrmalciemniece Aija Kurše un viņas mājas gariņi

Jūrmalciema iedzīvotāja Aija Kurše nu jau vairākus gadus pievērsusies dažādu dekoru un skaistumlietu izgatavošanai. Uzsākt šo nodarbošanos pamudinājusi aiziešana no darba Liepājā. “Parādījās daudz brīva laika, meklēju iespēju, kā to aizpildīt. Patiesībā mana krustmeita teica, ka ar rokdarbiem es biju aizrāvusies jau jaunībā,” atminas Aija.

Meklē neierasto
Aija apliecina, ka jaunībā tiešām bijusi aktīva rokdarbniece – darbojusies kopā ar māsas bērniem, daudz adījusi, šuvusi apģērbu savām vajadzībām. Svārkus, blūzes “nakts laikā nieks bija uzšūt”. Vēlāk, kad sākusi strādāt un piedzimuši bērni, šī nodarbe pieklususi. Taču tagad sākusi ar jaunu sparu. “Meklēju daudz dažādu ideju. Sapratu, ka adīt es negribēšu, jo adīt ada daudzi. Tas mani vairs neuzrunāja. Gribējās radīt ko tādu, kas nav tik ikdienišķs,” skaidro rokdarbniece.
Jūrmalciemniece idejas smēlusies dažādos krievu portālos, kur dažādi sava amata meistari atrāda savu veikumu soli pa solim, tomēr par galveno iedvesmotāju sauc jelgavnieci Vinetu. Tieši no viņas aizguvusi ideju par mājas gariņu izgatavošanu. “Paldies Vinetai, ka neliedza man šo savu ideju pamēģināt! Man bija svarīgi saprast, vai man arī kaut kas tāds varētu izdoties.”
Mājas gariņš ir mājas labā dvēselīte, kas tajā ienes svētību, siltumu un saticību. Liela nozīme arī tam, no kā gariņš tiek pagatavots. “Maisaudums simbolizē bagātību, pipari – aizsardzību, mārītes ir veiksmes simbols.” Katram pašas veidotajam mājas gariņam līdzi nācis arī skaidrojums – lai ikviens varētu iepazīties ar tā labajām īpašībām.

Simtprocentīgs roku darbs
Mājas gariņa pildījuma pamatā ir krustnagliņas un kanēlis, retāk – kafijas pupiņas, dzintara gabaliņi. Tas, kas variē un dara tos atšķirīgus citu no cita, ir dažādas dekorācijas un sīki knifiņi. Iesākumā mājas gariņi veidoti pavisam vienkārši – nekā lieka. Taču nu jau rokdarbniece īpaši piestrādā pie katra, piešķirot tam savu īpašo veidolu un stilu. Aija uzsver: katra detaļa, izņemot līmētās plastmasas actiņas un dekoratīvās mārītes, ir pašas rokām darināta. “Protams, tas viss prasa laiku. Vasarā es vairāk strādāju pa vakariem, ziemā arī pa dienu.” Viņa dara to, ko mīl, un mīl to, ko dara, tādēļ radošā darbošanās sagādā lielu prieku.
Viena mājas gariņa izveidošana rokdarbniecei prasa septiņu dienu darbu. “Arī tad, kad visas detaļas ir uztaisītas, sagatavotas, tās ir vēl vismaz trīs četras stundas, lai visu saliktu kopā. Arī visa lielā bumba ir roku darbs – tā tiek tīta, audzēta. Ar to vien, ka tu viņu saliec kopā, viss nebeidzas,” skaidro jūrmalciemniece. Mājas gariņš pēc izgatavošanas vēl tiek apčubināts, apskatīts – vai kā netrūkst, vai kaut kā nav par daudz.
Aija atzīst: latiņa pacelta augstu, nedrīkst zaudēt kvalitāti. Viņai svarīgi – lai kvalitāte ņemtu virsroku pār kvantitāti. “Man svarīgi, lai, nododot cilvēkam pasūtījumu, viņš būtu apmierināts. Tā ir mana reklāma, ko es cilvēkam atdodu.”
Aijai šajā jomā ir divi palīgi, kuri uz gatavajiem darbiem skatās ar pircēju jeb vērtētāju acīm. Viņi iesaka, ko vēl nepieciešams papildināt vai labot.

Vadās pēc sajūtām
Mājas gariņi nebūt nav vienīgie rokdarbnieces meistardarbi. Viņa labprāt ļaujas eksperimentiem, meklē, vērtē un skatās, kā konkrēta lieta aizies tautās. Vienu brīdi pievērsusies suvenīru krūžu veidošanai – to pamatā bijis maisaudums un latvju zīmes, taču šis projekts neizvērtās sekmīgi un uz nenoteiktu laiku atlikts. “Varbūt pie tā atgriezīšos, mazliet jāpārdomā.”
Pēc kāda laika radusies doma par šobrīd tik populāro sapņu ķērāju izgatavošanu. “Pirmais sanāca katastrofāls, jo es neesmu nekur to mācījusies. Es visus darbus radu tikai pēc savām sajūtām.” Lai gan iesākumā neesot nekādas skaidrības par to, kas un kā jāgatavo, idejas galvā parādoties kā videorullītis. “Tā ir kā filmiņa, kas parāda, kā to izdarīt. No sākuma nesapratu, ko man ar to iesākt.” Šobrīd gan zina: ja vēlas ko jaunu izveidot, domās jāpalūdz pēc padoma. Tieši tad parādās vīzijas par darba izveidi.

Dažādas funkcijas
Eksperimentējot ar materiāliem un gatavajiem darbiem, Aija sapratusi, ka katrai lietai var rast vairāk par vienu pielietojumu. Tā, piemēram, ir ar sapņu ķērājiem. Liela daļa cilvēku tos izmanto labo sapņu notveršanai un slikto aizvadīšanai prom, liekot tos pie gultas, taču tas nebūt nav vienīgais veids, kā tos izmantot. Sapņu ķērāji var kalpot arī skaists dekors pie mājas, automašīnā vai virtuvē. Tāpat, tos pārveidojot, var iegūt skaistus aksesuārus – kaklarotu, auskarus vai atslēgu piekariņus.
Lai veiktu dažādus uzlabojumus un modifikācijas, jāsagādā arī pietiekami daudz izejvielu. Agrāk Aija pavadījusi dienu Liepājā, lai atrastu visu sev nepieciešamo, taču arī ne viss vienmēr izdevies, tādēļ šobrīd rokdarbniece materiālus iegādājas internetā jeb, kā pati saka, “neizejot no mājām”. Ja ir kāds īpašs pasūtījums, kam nepieciešamas specifiskas detaļas, ir jābrauc un jāmeklē. Rokdarbniece smej, ka dažos veikalos viņu jau atpazīst un uzreiz piedāvā konkrēto preci.

Priecē cilvēku emocijas
Aija piedalās projektā “Proti un dari Liepājā!”, jauniešiem ierādot sapņu ķērāju veidošanas māku. “Aprīlī mums bija pirmā nodarbība, mēs strādājām kārtīgi – piecas stundas.
Bija piecpadsmit kolosāli jaunieši, darboties griboši.” Rokdarbniecei par lielu pārsteigumu, jaunieši pēcāk atzinuši, ka sapņu ķērāju pagatavošana nemaz nav bijusi tik viegla, kā viņiem šķitis. Par spīti tam, jaunieši nepadevās un rūpīgo, smalko darbu noveda līdz galam. Sadarbību ar jauniešiem projektā Aija turpinās – vēlāk kopīgi tiks gatavoti atstarotāji un arī mājas
gariņi.
Rokdarbniece atzīst: viņai svarīgas cilvēku emocijas. Tieši tādēļ izdevusies tik pozitīva sadarbība ar jauniešiem un tāda veidojas arī ar klientiem. Aija ir pārliecināta: svarīgi – cilvēku izjust, saprast viņa vēlmes, veidot sadarbību. Tieši šos principus viņa piekopj, kad klients piesaka kādu konkrētu pasūtījumu. “Redzot klienta emocijas, saņemot pasūtījumu, saprotu, ka tas, ko daru, ir tā vērts.”

Raksts no laikraksta "Kursas Laiks" arhīva

Pievieno komentāru

Nīcas novadā