FOTO: Svin Otaņķu etnogrāfiskā ansambļa 55 gadu jubileju 3

Sestdien, 14. decembrī, Otaņķu tautas namā tika svinēta Otaņķu etnogrāfiskā ansambļa 55 gadu jubileja. Jubilejas svinības sākās ar etnomuzikoloģes Andas Beitānes stāstījumu par ierakstu un publikāciju sērijas "Eiropas balsis" pirmo izdevumu "Piezīmes no Latvijas. Daudzbalsīgā mūzika laukā", kurā starptautiskai sabiedrībai skaidrots, kas ir Jāņi un kas ir Jumis, ar ko apdziedāšana Latgalē atšķiras no apdziedāšanas Kurzemē, aģentūru LETA informē Nīcas novada domes pārstāve Kristīne Kopštāle.

Pēcpusdienā notika Otaņķu etnogrāfiskā ansambļa un viesu daudzinājums. Savukārt pēc tam Otaņķu senlietu krātuvē atklāja Otaņķu etnogrāfiskajam ansamblim veltīto ekspozīciju. K. Kopštāle stāsta, ka šogad tika izremontētas Otaņķu senlietu krātuves telpas. Senlietu krātuves ekspozīciju telpa ir sadalīta divās daļās. Vienā ir turīgu otaņķnieku ģimenes istaba Ulmaņlaikos, bet otrā pašlaik top pirmā mainīgā ekspozīcija, kas veltīta etnogrāfiskā ansambļa jubilejai.

Otaņķu etnogrāfiskais ansamblis dibināts 1964.gada ziemā. Kolhozā "Zelta zvaigzne" tuvojās lielie pensijas svētki un vajadzēja kaut ko senatnīgu. Saaicināja vecākās paaudzes ļaudis Rudes skolā uz pirmo mēģinājumu, kurā tika dziedātas nīcenieku dziesmas un kāzu dziesmas.

Ansambļa dibinātāja ir Rudes skolas skolotāja Rasma Atteka, kura savulaik atzinusi, ka Otaņķu ciema īpatnības viņu valdzinot. Paplašinoties ansambļa repertuāram, par māksliniecisko vadītāju tiek uzaicināts Reinholds Jansons. 1988.gadā par ansambļa vadītāju uzaicināja Zentu Bērtiņu, un viņa piekrita, jo Otaņķi viņai bija tuvi un mīļi. Ansambli viņa vadīja 25 gadus. Pēc Bērtiņas aiziešanas mūžībā no 2014.gada ansambli vada Solveiga Kūlaine.

Ansamblī dzied 18 dalībnieki, no tiem trīs bērni, vecākā dalībniece Alvīne Šķipere dzied no ansambļa pirmsākumiem. Ansamblis sanāk kopā reizi nedēļā, tas regulāri uzstājas ar saviem koncertiem novada pasākumos, Latvijā, Lietuvā un citur.

Ansamblis dzied, ievērojot senās ieražas, dziedāšanas manieri un rituālus. Viens no nosacījumiem ir katru koncertuzvedumu sākt ar garo saucienu. Raksturīgas ir braucamās dziesmas, apdziedāšanās dziesmas, kuras dziedāja, viens otru apdziedot. Otaņķu etnogrāfiskais ansamblis palīdz saglabāt kultūrvēsturiskās vērtības, rūpējas, lai tās nezustu un tiktu nodotas nākamajām paaudzēm. Tādēļ sadarbojas ar Rudes pamatskolu un citām pašvaldības iestādēm, norādīja K. Kopštāle.


Pievieno komentāru

Komentāri 3

Priekulis

Dzīvi aborigēni. Dziedoši dejojoši aborigēni.

pirms gada, 2019.12.16 11:19

Nīcas novadā