Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

FOTO: Maizes svētki Otaņķos

Svētdien, 11. augustā, Nīcas novada Rudes estrādē notika Maizes svētki.

Rupjmaize ir īpaša. Senāk to cepa ikvienā latviešu sētā un arī mūsdienās īsta rupjmaize joprojām tiek cepta pēc sentēvu receptēm. Pirmatnēja pēc skata un garšas - rupjmaize ir latviešu tautas simbols. Maize latviešu virtuvē vienmēr ir bijusi pamatēdiens. Latvietim maize ir arī kultūras vērtība - neviena cita ēdiena pagatavošana no mīklas iejaukšanas līdz pat kukuļa nonākšanai uz galda nav apvīta ar tik daudziem ticējumiem, rituāliem, pieminēta tautasdziesmās un ticējumos. „Mūsu dienišķo maizi dod mums šodien”, izskan kristiešu pamat lūgšanā – Tēvreizē, ar vārdu “maize” domājot gan ķermeņa dzīvības procesu uzturēšanai nepieciešamo, gan gudrības un gara spēkam vajadzīgo. Ir jāpiemīt ģimeniskai labestībai, lai izceptu patiesi gardu maizi. Maizes riecienā glabājas viss zemes spēks un dāsnums, cilvēku gudrība un čaklums, informē interešu kopas “Rude” projekta vadītaja  “Maizes svētki Otaņķos” Biruta Vāgnere.

Nīcas novadā katrs reiz ir nogaršojis ar mīlestību ceptu rudzu maizi. Ja kāds vēl to nebija paguvis izdarīt, tad šo svētdien visiem interesentiem, kuri bija atbraukuši uz “Maizes svētkiem Otaņķos”  bija  iespēja nogaršot un nodegustēt Otaņķu saimnieču cepto maizīti. Šos svētkus organizēja interešu kopa “Rude”, kas atbalstu ieguva    piesakoties pašvaldības izsludinātajam vietējo projektu konkursam. Projekta īstenošanas laikā tika apzinātas maizes cepējas, rezultātā iegūstot lielāko vērtība – stāstu par cilvēku, maizes cepēju un to vēsturi.

Otaņķu etnogrāfiskais ansamblis radīja svētku atmosfēru, priecējot apmeklētājus ar dziesmām par maizīti,  iepazīstinot ar dažādām dzīves tradīcijām no pašu otaņķnieku radušajām tautasdziesmu pūra un  parunām, kas radušās gadu gaitā.

Interešu kopa no Jūrmalciema „Aizjomietes” iepriecināja apmeklētājus ar gardām bada pankūkām. Apmeklētājiem bija iespēja degustēt desmit dažādas maizītes, atstājot balsi par sev tīkamāko. Katrs varēja iemēģināt roku graudu kulšanā, un miltu malšanā. Lielu interesi radīja uz puļķīša saritināta maizīte, kuru varēja cept uz ugunskura un kopā ar ievārījumu notiesāt gardu muti.

Pasākuma organizētāji izsaka lielu pateicību tām maizes cepējām, kuras dalījās ar savu dzīves pieredzi maizīti cepot, ļāva pierakstīt receptes par maizes tapšanas procesu, kas jau no viņu ģimenes senčiem pārmantotas no paaudzes paaudzē, un bija aktīvas, atsaucīgas un piedalījās pasākuma noslēgumā.

Liels paldies Nīcas novada komunālās pārvaldes darbiniekiem, kuri nodrošināja tehnisko atbalstu: Aigaram Veisam, Aivaram Kalnam, Ainaram  Mackus un Raivim Pūķim. Paldies Nīcas novada kultūras darbiniekiem par nesavtīgo palīdzību svētku tapšanas procesā.  Paldies Otaņķu pārvaldes vadītājam Andrim Bišofam, Initai Bišofai un visiem pārējiem, kas piedalījās šo svētku organizēšanā.  Paldies “Otanku gardumi” saimniecei Pārslai Kupšei un “Vectēva maiznīca” saimniecei Marikai Petrovskai.

„Es ļoti vēlētos, lai šādi svētki tiktu organizēti arī citu gadu. Jau krietni vērienīgāk - ar maizes meistarklasi, veselības laboratoriju,  mīļmaizītes cepšanas degustāciju un tirdziņu ar apkārtējo Nīcas novadu maizes cepējiem, siera sējējiem, biteniekiem, zāļu tēju lasītājiem, amatnieku darinājumiem. Paldies visiem”

Pievieno komentāru

Nīcas novadā