Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Ziemeļu kapos notiks piemiņas brīdis pirmajam Latvijas bruņoto spēku komandierim Oskaram Kalpakam

6. martā pulksten 14 Liepājā, Ziemeļu kapsētā notiks piemiņas brīdis pirmajam Latvijas bruņoto spēku komandierim Oskaram Kalpakam, cildinot pulkveža veikumu Latvijas bruņoto spēku izveidošanā. Pasākumā piedalīsies Liepājas nacionāli patriotisko organizāciju pārstāvji, skolu jaunatne, jaunsargi un Liepājas garnizona karavīri.

Pasākumā uzrunas teiks Liepājas pilsētas domes priekšsēdētaja vietnieks Vilnis Vitkovskis, Liepājas novada nacionāli patriotisko organizāciju koordinators Juris Raķis, Liepājas garnizonā dislocēto Latvijas Bruņoto spēku vienību pārstāvji. Pasākumu vadīs Liepājas muzeja speciāliste Rita Krūmiņa un Liepājas teātra aktieris Gatis Maliks, muzikālo sniegumu nodrošinās mūziķi Raivis Bružis un Valdis Aivars.

Pulkvedis Oskars Kalpaks kā Latvijas valstiskuma un neatkarības cīņu simbols ierakstīts Latvijas vēsturē zelta burtiem. Drosme, kara pieredze, pašaizliedzība un patriotisms ir tikai nedaudzi saskaitāmie cilvēka un karavīra vērtību skalā. Spēja aizraut un likt sekot savam piemēram ir dota tikai nedaudziem.

Kā zināms, īsi pēc Latvijas valsts dibināšanas, tās neatkarība tika apdraudēta. 1919. gada sākumā pulkvedis Oskars Kalpaks izveidoja Latvijas bruņoto spēku pirmās vienības. Brīvības cīņās tika nosargāta tā laika Latvijas pagaidu valdība un aizsāktas Latvijas atbrīvošanas cīņas. 1919. gada 6. martā Skrundas-Saldus ceļa apkaimē „pārpratuma” dēļ notika kauja starp tā brīža sabiedrotajiem vācu un latviešu daļām, kurā gāja bojā vairāki Latvijas armijas virsnieki un kareivji, viņu vidū arī bataljona komandieris pulkvedis Oskars Kalpaks.

Par nopelniem Pirmajā pasaules karā pulkvedis apbalvots ar sešiem ordeņiem un ar pašu augstāko cariskās armijas varonības zīmi – Sv. Jura ordeni un zobenu. Nepilnu četru kara gadu laikā O. Kalpaks saņēmis gandrīz visus apbalvojumus, ko iespējams saņemt kājnieku virsniekam. Latvijas valsts savas armijas pulkvedim jau pēc nāves piešķīra viņa pēdējo ordeni – Lāčplēša kara ordeņa I pakāpes pirmo eksemplāru – Latvijas brīvības cīņu visaugstāko apbalvojumu.

Liepājas Ziemeļu kapi bija Kalpaka pirmā atdusas vieta līdz 1919. gada septembrim, kad viņš tika pārapbedīts dzimtas kapos Meirānos pie Madonas. Pulkveža O. Kalpaka nozīmīgumu apliecina tas, ka pēc viņa nāves tika izsludinātas divu nedēļu sēras, apliecinot milzīgo zaudējuma sajūtu tautā. Pirmskara Latvijā Oskara Kalpaka persona ieguva leģendāra varoņa tēlu. 1939. gada 6. martā Ziemeļu kapos tika atklāta O. Kalpaka piemiņas vieta.

Astra Dzērve
Liepājas muzeja muzejpedagoģe

Pievieno komentāru

Liepājā