Valdība atliek ostu pārvaldības reformas apstiprināšanu

Pēc vairāku valdības partneru iebildēm pret ostu reformas virzību, Ministru kabinets ceturtdien atlika likuma par ostām izskatīšanu un vienojās to vēlreiz pārrunāt ar sociālajiem partneriem, vēsta LETA.

Pēc nozares un sociālo partneru paustās kritikas par ostu reformu Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) uzsvēra, ka visas puses ir vienisprātis par nepieciešamajām izmaiņām ostu pārvaldībā, jo līdzšinējais ostu biznesa modelis nedarbojas.

Vienlaikus premjeram ir "procedurāla iebilde" par šī jautājuma virzību, tāpēc viņš aicināja ostu reformu divu nedēļu laikā atkārtoti pārrunāt Ostu padomē un Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomes sēdē.

"Mums ir politiski skaidra vienošanās par ostu reformas nepieciešamību. Tomēr respektēsim sociālo partneru aicinājumu," pauda Kariņš, piebilstot, ka viņš necer uz visu pušu vienprātību jautājumā par ostu reformu.

Kariņš pēc sēdē uzklausītajiem argumentiem pauda, ka grozījumus likumā par ostām valdībā atkal varētu skatīt pēc divām nedēļām, to vēl vienu reizi skatot Nacionālās trīspusējās sadarbības padomē vai Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomē, lai gan politiska vienošanās par reformu ir pieņemta, taču tai, iespējams, nepieciešamas nelielas korekcijas.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) norādīja, ka pretargumenti, kas saņemti gan likumprojekta izstrādes laikā, gan valdībā sajauc kopā ostu pārvaldību un to ekonomisko attīstību. Atbalstu reformas pieņemšanai ceturtdienas sēdē un tai nodošanai Saeimā pauda arī citi Jaunās konservatīvās partijas ministri - tieslietu ministrs Jānis Bordāns, aicinot "nostāvēt pretī" argumentiem kā vienotam Ministru kabinetam, kā arī izglītības ministre Ilga Šuplinska.

Jautājumu sēdes laikā atlikt aicināja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) vadītājs Egils Baldzēns, Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja 1.vietnieks sadarbības jautājumos Guntis Blumbergs ("Latvijai un Ventspilij"), Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomnieks tautsaimniecības jautājumos Aino Salmiņš, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Vitālijs Gavrilovs, ostu komersantu pārstāvis Rihards Strenga, advokātu biroja "Cobalt" pārstāvis Lauris Liepa, LDDK viceprezidents Vasilijs Meļņiks.

Grozījumos likumā par ostām paredzēts, ka kapitālsabiedrībās kapitāldaļu turētāja no valsts puses būs SM, Finanšu ministrija (FM), Ekonomikas ministrija (EM) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Valstij piederošās akcijas paredzēts nodot turējumā šādās proporcijās - 40% SM, 20% - FM, 20% - EM un 20% - VARAM.

Ņemot vērā ostas darbības ietekmi uz pašvaldību, kā arī pašvaldībai piederošo īpašumu skaitu gan likumā par ostām paredzēts, ka kapitālsabiedrībā, kas veic ostas pārvaldes funkcijas arī pašvaldībai ir tiesības iegūt akcijas ar nosacījumu, ka valstij paliek ne mazāk kā divas trešdaļas akciju. Tādējādi pašvaldība arī turpmāk saglabātu aktīvu līdzdalību ostās, kontrolētu tās īpašuma lietošanu un pašvaldības interešu ievērošanu.

Privātā sektora līdzdalībai, likumā ietverts jauns pants, kas paredz ostu pārvaldēm izveidot konsultatīvās padomes, iesaistot ostas lietotājus un citas ieinteresētās puses ostas attīstībai būtisku jautājumu apspriešanai. Paredzēts, ka tas dos skaidras likumā definētas tiesības ostās strādājošiem uzņēmumiem iesaistīties ostas attīstībā, veidot dialogu ar ostas pārvaldi un panākt visiem pieņemamus risinājumus, tostarp par infrastruktūras attīstību, ostu maksām, dažādu vides prasību ievērošanu, administratīviem jautājumiem un daudzām citām lietām, kas nepieciešamas ostas uzņēmumiem ikdienas darbā.

Pēc grozījumu spēkā stāšanās deviņu mēnešu laikā valsts un pašvaldība vienosies par kapitālsabiedrības dibināšanu Rīgas ostas pārvaldes funkciju veikšanai un pašvaldības līdzdalību AS "Ventas osta" Ventspils ostas pārvaldes funkciju veikšanai.

Tāpat Ministru kabinetam būs pienākums izskatīt jautājumu par jaunas kapitālsabiedrības dibināšanu, kas veiks pārvaldes funkcijas arī Liepājas speciālajā ekonomiskajā zonā (SEZ). Ja Ministru kabinets pieņems lēmumu par kapitālsabiedrības dibināšanu, kas pārvaldīs Liepājas speciālo ekonomisko zonu, tad Ministru kabinetam jāiesniedz Saeimai likumprojektu par attiecīgajiem grozījumiem Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes likumā.

Liepājas SEZ restrukturizāciju plānots vērtēt līdz 2023.gadam, analizējot kapitālsabiedrību izveidošanu Rīgā un Ventspilī.


Pievieno komentāru

Liepājā