Uz “Beverīnas” atrasti nenostiprināti lūžņi

Ūdenslīdēji, apsekojot “Beverīnas” vraku un jūras grunti, kuģa apkalpes locekļus nav atraduši. Meklēšanu turpina Jūras spēku Krasta apsardzes dienests. Ūdenslīdēju vienīgais atradums – vara kabeļa ruļļi.

Pagājušo otrdien netālu no Bernātiem nogrimušā kuģa “Beverīna” apkalpes meklēšana, kuru veica deviņi ūdenslīdēji, ir pabeigta. Ūdenslīdēji nirs tad, ja to vajadzēs izmeklēšanas komisijai, “Kursas Laikam” svētdien apliecināja Nacionālo Bruņoto spēku (NBS) pārstāvis Normunds Stafeckis. Kuģa vraks atrodas 15 metru dziļumā uz kreisā sāna uz ķīļa.

Kuģis ir stipri cietis
Piektdien ūdenslīdēji apsekojuši kuģa vraka dzīvojamās telpas, taču ne tur, nedz arī uz tiltiņa nav atrasti jūrnieki, vēsta portāls “Diena.lv”. Zemūdens novērojumi liecina, ka “Beverīna” ir stipri cietusi, atsitoties pret grunti. Kuģim ir nolauzts masts, stūres māja ir bojāta.

Sestdien pirms iekļūšanas mašīntelpā un kravas telpā ūdenslīdēji attīrīja to ieejas no abās telpās izmētātajiem priekšmetiem. Apskatot kuģa kravas telpu, ūdenslīdēji konstatēja tajā vara kabeļa ruļļus, kas, vizuāli apskatot, nebija nostiprināti un visi atrodas kuģa kreisajā pusē. Iespējams, vara kabeļa ruļļu svara dēļ kuģa aizmugurējā daļa, kur atrodas šī telpa, ir iegrimusi gruntī aptuveni divu metru dziļumā.

I. Fikss “Dienai” sacīja, ka “Beverīna” zvejojusi brētliņas un noliedz, ka svarīgi bijis glābt kuģi, jo tas bijis paredzēts sagriešanai, par ko ES maksā kompensāciju.

Nenostiprinātos kabeļa ruļļus kā avārijas iemeslu pieļauj Latvijas Jūras administrācijas Avāriju izmeklēšanas nodaļas vecākais inspektors Staņislavs Čakšs. “Iespējams, kuģa šūpošanas laikā radās sānslīde, krava noslīdēja uz vienu pusi. un tāpēc “Beverīna” apgāzās. Metāla kravas ir ļoti nopietni jānostiprina, lai kuģim nerastos sānslīde, kas ir pats bīstamākais, kas var notikt,” ziņu aģentūrai BNS pauda S. Čakšs.

Zvejnieki, iespējams, pašu spēkiem ir centušies nolaist plostu, par ko liecina pie kuģa reliņiem piesietā plosta tauva. Dzelmē redzams, ka kuģa masts piespiedis plostu, kas, vizuāli apskatot, izskatoties sadragāts.

Šadrins sniedz liecības
Piektdien Liepājas ostas piestātnē pietauvojās kuģis “Gints”. Tā kapteinis Vladislavs Šadrins ar žurnālistiem runāja savārstīti, viņš atzina, ka trīs diennakšu laikā ir gulējis tikai trīs stundas. V. Šadrina sacītais video formātā apskatāms portālā “Rekurzeme.lv”.
Kapteinis pastāsta, ka laika apstākļu dēļ osta jau bijusi slēgta. Taču V. Šadrins neapgalvo, ka nav tikuši ielaisti. “Ostas dispečers teica: “Pēc jūsu ieskatiem!”,” klāsta V. Šadrins. Viņš ar “Beverīnas” kapteini Sergeju Volkovu nolēmuši doties tālāk jūrā, lai būtu tālāk no krasta un moliem.

V. Šadrins neesot dzirdējis visas sarunas starp kuģiem “Virsaitis” un “Beverīna”. Uz kuģa “Gints” ir rācija, kas divdesmit minūtes darbojas, bet pēc tam divas stundas jālādē.

“Virsaitis” darījis visu
V. Šadrins negribīgi komentēja “Virsaiša” atbildību. “Virsaiša” vadība Latvijas Televīzijas raidījumam “Panorāma” noliedza, ka būtu nepietiekami centusies glābt “Beverīnas” komandu – “Virsaiša" komanda esot darījusi visu iespējamo tiktāl, lai stiprajā vējā neavarētu paši glābēji. Kuģim “Virsaitis” pieļaujamā sasvere esot 40 grādi, bet negadījuma naktī tā sasniegusi jau 30 grādus, raksta aģentūra LETA.

Uz kuģa bijuši seši apkalpes locekļi – 1967. gadā dzimušie Sergejs Naļimovs un kuģa kapteinis Sergejs Volkovs, 1956. gadā dzimušais kuģa mehāniķis Dainis Bagātais, 1963. gadā dzimušais Igors Gergeša, 1957. gadā dzimušais Igors Semjonovs un 1961. gadā dzimušais Valērijs Gavriško.

Apkalpes locekļu deklarētās dzīves vietas ir Liepājā, Ventspilī un Saldū
Liepājas pilsētas un rajona policijas pārvalde par notikušo ierosinājusi kriminālprocesu, traģēdijas apstākļus izmeklē arī Jūras administrācijas (JA) izmeklēšanas komisija. JA pārstāve Sarma Kočāne uzskata, ka izmeklētājiem ir jāatbild, kas notika ar kuģa dzinēju un kādēļ “Beverīnai” radās sūce. Saņemtas pretrunīgas versijas par to, vai zvejnieki tiešām atteicās no piedāvātās palīdzības. Negadījums atklājis kādu nepilnību NBS, raksta “Diena”. Izrādās, Latvijā nebija neviena no trim kapteiņiem, kas ir apmācīti vadīt lidaparātus krīzes situācijā. Tādēļ lidoja zviedri.
Pēc “Beverīnas” nogrimšanas ūdenī bija redzamas glābšanas vestes, taču pagaidām nav skaidrs, kāpēc tās nav bijušas jūrniekiem mugurā.

Pievieno komentāru

Liepājā