Tirgus placi pilda jaunā raža

Vietējās zemenes jauc ar ievestajām
Jau pirms Jāņiem Liepājas Pētertirgū ienāk jaunā raža – zemenes, kartupeļi, gurķi, tomāti. To cena ir augstāka nekā pērn, bet par peļņu audzētāji vēl nepriecājas.

“No kurienes tās gumijas zemenes savestas?” Pētertirgū satraucas liepājniece Vilija. “Pilnīgi jākož, ir skābas, sīkstas. Vienkārši briesmīgas. No kurienes tās ved, kas to lai zina. Atšķirt nevaru – kad saulīte spīd virsū, pēc skata visas tā nekas. Skatos – kāpēc vairākās vietās zemeņu kastes ņem un krata?” Gardo ogu tirdzniecībā saglabājusies līdzšinējā problēma – ievestās zemenes tiek iejauktas pārējo klāstā un pārdotas kā vietējās.

Zemeņu lauki – vīzija
“Nelaimes sakne ir tur, ka lauki aug ciet, bet audzētāju nav,” cēloni saskata medzenieks Ojārs Pinsters. “Uzskatu, ka viņu nogremdēšana ir valdības un Zemkopības ministrijas kļūda un nepareiza lauksaimniecības politika. Mūsu cilvēki lasa zemenes Īrijā un Anglijā, bet pašu zemē nav, kas tās audzē. Ja šeit nebūtu ievesto zemeņu, cik tad mūsējo te būtu? Tagad droši vien vairāk, bet sākumā bijām kādi seši septiņi vietējie. Mēs, vietējie, nespējam pieražot arī gurķus, tomātus, nespējam Liepāju apgādāt.” Viņš kā vīziju uzbur ainu, ka piepilsētas pagastos stieptos dārzeņu un zemeņu lauki.

“Tūlīt jau būs cauri, šīs ir pēdējās,” ap pulksten desmitiem O. Pinsters tukšo pēdējās zemeņu kastītes. Par lielākajām ogām varējis prasīt pietiekami augstu cenu. “Cilvēki mūs pazīst, un mums problēmu ar pārdošanu nav,” viņš atzīst. Ziemā tirgojuši ābolus, pēc Jāņiem nākšot ar avenēm, upenēm, ērkšķogām.

Ingrīda Pinstere pastāsta, ka zemenes audzējuši zem plēves, un lietutiņš tām nācis par vēlu. Tas bijis vajadzīgs ziedēšanas laikā, bez mitruma zemenes nav spējušas piebriest un nogatavojušās jau maziņas. Tiem, kuri audzē bez plēves, tikko uzlijušais lietus, iespējams, spēšot ko glābt.

O. Pinsters norāda, viņi nelielajā laukā tiek galā pašu spēkiem, bet lielaudzētāji gan nevarot iztikt bez ķimikālijām.

Uzticas pārdevējai
Būs arī avenes, gurķi, sola vērgalniece Inta Vigule, tirgojot zemenes.

“Grūti,” viņa kodolīgi raksturo tirgus situāciju. Lai arī cena ogām šogad augstāka, pēc ieliktā darba sanākot atdot gandrīz par pašizmaksu. “Bet kaut kas ir jādara,” viņa atzīst. Šogad I. Vigule tirgū esot otro dienu, un ne visi iepriekšējos gados iegūtie klienti to esot pamanījuši. Pārējiem grūti esot ieskaidrot, ka zemenes ir vietējās, jo tā sakot visi.

Savukārt bunceniece Patricija Andersone, kura tirgo mātes audzētās zemenes un bērnu salasītās meža zemenītes, parēķinājusi, ka šogad sanāk par latu kilogramā vairāk.

Pagara rinda izveidojusies pie zemeņu pārdevējas no Nīcas – nelielākās ogas nopērkamas par latu kilogramā. Pircēji teic: pārdevēja zināma, tāpēc uzticamies.

Greizāki, bet labāki
Jaunie kartupeļi šogad tirgū ir ātri, vērtē Mārīte Lapiņa no Durbes novada, pirmo dienu ieradusies tos pārdot. Pērn jauno ražu atvedusi uz Jāņiem. Audzēšana ir pagrūta, viņa neslēpj. Stāda sadiedzētus, audzē zem agrotīkla. Kartupeļu cena šogad augstāka, bet kā tā segs izdevumus, varēšot spriest tikai dienas beigās. Dārgāka kļuvusi pat svaru nomas maksa tirgū.

Sarmīte tirgo radu Kalētu pagastā audzētos gurķus un zemenes. Par to viņa tiekot nodrošināta ar pārtiku ziemai. Viņa vērtē, ka šogad tirgū nav tik daudz produkcijas kā iepriekš. Cilvēku pirktspēja esot dažāda. Citi neskatoties vairumā pirkuši pirmās zemenes par četriem pieciem latiem kilogramā, turpretī citi nevarot atļauties simts gramus ogu.

“Mēs cenas turam augstākas tāpēc, ka tā ir mūsu pašu prece,” stāsta Sarma, kura pārdod dārzeņus no Rucavas pagasta Ķāķišķiem. Siltumnīcās audzētie jau būšot iztirgoti, nu jāgaida uz lauka audzētie. Pie viņas esot nopērkami pirmie vietējie tomāti. Lietuviešu, poļu dārzeņi esot lētāki. “Viņiem gurķīši ir smukāki, mums līkāki, greizāki, tāpat arī burkāni. Bet tie, kuri mūs pazīst, zina, ka prece ir laba, un pērk, neskatoties uz cenu,” novērojusi Sarma.

Gurķu audzētāja Ārija Branta rēķina, ka cena tiem šogad augstāka.

“Jāpiedāvā tādas kvalitātes prece, lai par to maksātu,” apgalvo saimniece. Citi sakot, lai cenas zīmi noliek redzamāk, bet viņa vēlas, “lai cilvēki nāk nevis uz cenu, bet preci”.

Pievieno komentāru

Liepājā