''Šokolādei'' – pieci gadiņi

Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra (TMKC) vokālais ansamblis ''Šokolāde'' rīko piecu gadu jubilejas koncertu ''Katrs gads kā viena diena'', uz kuru aicināti apvienības draugi, fani, kā arī citi mūzikas mīļotāji. ''Parādīsim spilgtākos momentus un labākās dziesmas no sava repertuāra – ejošākos un pašiem mīļākos priekšnesumus,'' vienā no pēdējiem mēģinājumiem pirms jubilejas saka ansambļa vadītāja Daiga Ozola.

Uz mēģinājumu – tūlīt pēc darba

Ir pirmdienas vakars, īsi pirms pulksten pusseptiņiem, kad jāsākas iknedēļas mēģinājumam. Pa vienam vien sāk ierasties dalībnieki, kuri uz mēģinājumu nāk pa taisno no darba, tādēļ nesteidzīgi iemalko kafiju un draudzīgi parunājas. Ansamblī dzied dažādu profesiju un jomu pārstāvji, kuriem dziedāšana ir gan hobijs un sirdslieta, gan arī kā stresa noņēmējs, iespēja īstenot savu sapni par dziedāšanu.
Vokālā ansambļa dalībnieki sanāk kopā divas reizes nedēļā – pirmdienu vakaros un sestdienās. ''Pirmdienās dalībnieku ir mazāk – tie, kuri ir uz vietas Liepājā, bet sestdienās ierodas dalībnieki, kuri savās ikdienas gaitās ir prombūtnē,'' informē otra ansambļa vadītāja Dina Sleže.

Ierodas D. Ozola, un sadziedāšanās ansamblim atvēlētajās telpās var sākties. Pirms atkārtot repertuārā iekļautās dziesmas, ansambļa dalībnieki vispirms kārtīgi iedziedas, trenējot mēles un balsenes, vienlaikus noskaņojot balsis un garastāvokli dziesmu noslīpēšanai. Tā, lai būtu ar glanci!

Repertuārs visiem gadījumiem

Kā pirmo šajā mēģinājumā ansamblis izdzied Ulda Marhileviča dziesmu ''Saule aust''. Noprotams, ka tas ansamblim ir gana mīļš gabals jau no pašiem dibināšanas pirmsākumiem.

Dziesmu sarakstā ir daudzas citas Latvijā iemīļotu komponistu skaistākās dziesmas, ko noteikti zina ikkatrs latviešu mūzikas mīļotājs. ''Šokolādes'' izpildījumā var dzirdēt Jāņa Lūsēna, Vara Vētras, Valta Pūces, Zigmara Liepiņa, Borisa Rezņika, Ērika Ešenvalda, Tomasa Kleina un, protams, arī Raimonda Paula un citu labāko autoru gabalus. Vokālais ansamblis piecu gadu laikā apguvis un savā interpretācijā sniedz arī pazīstamus ārzemju autoru vokālos skaņdarbus.

''Mūsu repertuāru nosaka vokālo ansambļu skates nolikums, kurā ir iekļauta obligātā tautasdziesma un obligātā latviešu komponista oriģināldziesma,'' pastāsta D. Ozola. ''Šajos piecos gados esam daudz kur aicināti, lai kuplinātu Latvijas dzimšanas dienas, Ziemassvētku un citu svētku pasākumus gan Liepājā, gan novados, tādēļ esam izveidojuši katram notikumam savu dziesmu sarakstu,'' viņa papildina. Esot arī mīlestības tēmas repertuārs. Noprotams, ka pēc dzimšanas dienas svinībām ansamblis uzstāsies koncertos, kur viņi uzaicināti.

Ar nosaukumu – savā elementā

''Caur ''Šokolādi'' ir gājuši 25 cilvēki,'' dalībniekus saskaitījusi D. Ozola. ''Bet skatēs varam uzstāties tikai 12, vairāk ne, jo esam vokālais ansamblis,'' norāda D. Sleže. Kā izveidojās ansambļa garšīgais, kārdinošais un mīlestības pilnais nosaukums? D. Ozola stāsta, ka uz pirmo koncertu bija sadomāti vairāki varianti un dalībnieki nolēmuši balsot. ''Pirmajā koncertā mūs pieteica kā ansambli ''Vējš matos'', jo vajadzēja tādu liepājniecisku nosaukumu. Taču sapratām, ka tas tomēr nav mūsu grupas nosaukums. Tad pēkšņi pie mums atnāca īstais – ''Šokolāde'','' atceras D. Ozola. Kāda dalībniece piebilst: lai arī nesaistīti, tomēr sakritība, ka ansambļa pirmā nosaukuma tēmu – ar vēju matos – pašreiz ļoti veiksmīgi izmanto Liepājas pašvaldība pilsētas reklamēšanas nolūkos. Taču ar vizītkarti ''Šokolāde'' ansamblis jūtas savā elementā – viņu dziedāšana pašiem un publikai sniedzot tādu sajūtu gammu, kādu dod tāfelīte labas un garšīgas šokolādes – laimes sajūtu un patīkamu pēcgaršu.

Ilggadējā ''Šokolādes'' dalībniece Aivita Dreiblate atminas: ''Kad kļuvām par ''Šokolādi'', pēc tam radās ansambļi ar vēl līdzīgiem nosaukumiem, piemēram, ''Marmelāde'', ''Karameles'' un ''Trifeles''.'' Viņa pieļauj, ka šādu efektu devusi Liepājā zināmā vokālā ansambļa rašanās un sasniegumu jauda. Esot pat bijis gadījums dziedāšanas konkursā, kad augstāko novērtējumu guvusi ''Šokolāde'' un ''Trifeles''.

Materiāls ir sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Pievieno komentāru

Liepājā