Situācija "KVV Liepājas metalurgā" – Latvijas valdības pretrunīgo lēmumu rezultāts

Situāciju, kas ir izveidojusies "KVV Liepājas Metalurgā", lielā mērā ir noteikuši valdības pretrunīgie lēmumi.

Kā zināms 2009. gadā Latvijas valdība apstiprināja likumprojektu par elektrometalurģiskās nozares izveidošanu uz Liepājas Metalurgs bāzes, paredzot martena iekārtu nomaiņu ar elektriskajām kausēšanās krāsnīm, pieņemot, ka šādam ražošanas modelim nepieciešama lēta elektroenerģija, informē KVV group preses sekretāre Natalja Napadovskaja.

Parlaments nobalsoja par modernizācijas projektu, savukārt valsts sniedza savas garantijas UniCreditBank, kas piešķīra aizdevumu Liepājas Metalurgs iepriekšējiem īpašniekiem.

Praktiski tajā pašā laikā Latvijas valdība pieņēma vairākus lēmumus, kuros tika atbalstīti alternatīvie elektroenerģijas avoti un uzdeva iekļaut patērējamās elektroenerģijas izmaksu aprēķinos obligātās iepirkumu komponentes (OIK) koeficientu.

Tā rezultātā KVV Liepājas Metalurgs par elektroenerģiju maksā trīs reizes augstāku cenu nekā Eiropas elektrometalurgi.

„Ja līdzīgiem ES metalurģijas uzņēmumiem elektroenerģijas izdevumi veido 11 - 13 procentus no kopējām ražošanas izmaksām, tad KVV Liepājas Metalurgs gadījumā šīs izmaksas sasniedz 38%, kas arī nosaka uzņēmuma zaudējumus un neiespējamību atpelnīt valsts ieguldījumus rūpnīcā”, stāsta KVV Liepājas Metalurgs valdes loceklis Igors Talanovs.

KVV Liepājas Metalurgs vadība kopā ar KVV Group Investīciju departamentu ir izskatījusi daudzus variantus, kā būtu iespējams nodrošināt pieņemamu rentabilitātes līmeni.

Mēs esam gatavi iepazīstināt ar neatkarīgu analītiķu aprēķiniem, kas parāda, ka pat pie pozitīva trenda metālprodukcijas tirgū, uzņēmums tuvāko pusotra, divu gadu laikā nespēs sākt strādāt bez zaudējumiem. Ja Latvijas valdība ir ieinteresēta KVV Liepājas Metalurgs funkcionēšanā, nepieciešams pieņemt izsvērtus lēmumus, nevis automātiski sekot ES instrukcijām.

„Mēs esam gatavi izskatīt visdažādākos variantus – atcelšanu vai būtisku OIK korekciju uzņēmuma patērējamās elektroenerģijas izmaksu struktūrā, vai arī meklēt saprātīgu pieeju jautājumam par valsts līdzekļu atgriešanu šajā zaudējumus nesošajā projektā”, uzskata  I. Talanovs.

KVV Group, kopš uzņēmuma iegādes brīža, tātad 2014. gada oktobra strādā bezierunu saistību režīmā Latvijas valdības priekšā.  „Mēs uzņēmāmies iepriekšējo īpašnieku, politiķu un amatpersonu radītās saistības un uzskatām, ka Latvijas valdībai šis fakts būtu jāņem vērā”, uzsvēra KVV Liepājas Metalurgs valdes loceklis Igors Talanovs.

KVV Group iegādājās Liepājas Metalurgu 2014. gada oktobrī par 107 miljoniem eiro un pusotra gada laikā atmaksāja 35 miljonu eiro lielas parādsaistības nodrošinātajiem kreditoriem. 2016. gada 30. martā kopējā KVV Liepājas Metalurgs parādsaistību summa nodrošinātajiem kreditoriem bija 72 miljonus eiro liela, tajā skaitā 60 miljoni eiro bija parāds valstij.

Pievieno komentāru

Liepājā