Sesks ir gatavs atkāpties no Liepājas SEZ vadības, lai nemainītu tās pārvaldības modeli 3

Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) valdes priekšsēdētājs Uldis Sesks (Liepājas partija) ir gatavs atkāpties no amata, ja tas ir iemesls Satiksmes ministrijas (SM) virzītajiem grozījumiem Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā.

Šodien Liepājas domes ārkārtas sēdē Sesks teica, ka viņš par savu lēmumu ir informējis arī SM. "Man nav pašmērķis vadīt Liepājas SEZ valdi un ja es šajā amatā esmu iemesls, lai mainītu ostas pārvaldības modeli, tad jau nākamajā valdes sēdē es savu kandidatūru no valdes priekšsēdētāja amata atsaukšu," sacīja Sesks.

Liepājas dome šodien ārkārtas sēdē ar 11 balsīm nolēma, ka tā neatbalsta un iebilst pret grozījumiem Liepājas SEZ likumā, balsojumā atturējās trīs deputāti.

Šāds lēmums tika pieņemts, ņemot vērā to, ka plānotie grozījumi Likumā par ostām un grozījumi Liepājas SEZ likumā paredz praktiski atņemt Liepājas pilsētas domes tiesības lemt par lielāko daļu jeb aptuveni 65% Liepājas pilsētas teritorijas un svarīgu publiskās infrastruktūras objektu izmantošanu.

SM sagatavotais likumprojekts "Grozījumi Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā" par Liepājas SEZ pārvaldības modeļa maiņu uz kapitālsabiedrību paredz, ka valstij turpmāk piederētu ne mazāk kā divas trešdaļas kapitāla daļu. Grozījumi paredz jaunveidojamās kapitālsabiedrības pamatkapitālā ieguldīt un nodot tās pārvaldībā Liepājas SEZ piederošo mantu, kā arī pašvaldībai piederošo zemi un citus īpašumus, kas pašlaik atrodas Liepājas SEZ teritorijā un veido aptuveni 65% no kopējās pilsētas teritorijas. Ar likumprojektu plānots mainīt līdzšinējo sabalansēto lomu sadalījumu starp valsti, pašvaldību un komersantiem Liepājas SEZ pārvaldē, paredzot, ka turpmāk par 65% Liepājas teritorijas lems valsts ieceltas personas, kas noteiktā kārtībā būs tikušas pie šīs iespējas.

Liepājas pilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis (LRA) norādīja, ka Liepājas pilsētas attīstība vienmēr neatraujami tikusi plānota kopā ar Liepājas SEZ attīstību un sagatavotais likumprojekts neatbilst pašvaldības iedzīvotāju interesēm. "Neļaujot pilsētai un liepājniekiem lemt par 2/3 savas pilsētas teritorijas, nevarēsim realizēt virkni pašvaldības funkcijas, piemēram, būs apgrūtināta Oskara Kalpaka tilta uzturēšana, lidostas attīstība, bijušā "Liepājas metalurga" teritorijas pārveide par mūsdienīgu biznesa parku, kā arī citu stratēģisku objektu pārvaldība un attīstība," uzsvēra Vilnītis.

Viņš norādīja, ka absolūti nav pieļaujams, ka lielākā daļa pilsētas saimniecības uz nezināmiem noteikumiem tiek nodota valsts kapitālsabiedrības pārvaldībā. Sagatavotais priekšlikums nopietni apdraud pilsētas attīstības projektus un tas rada trauksmi gan esošajos, gan potenciālajos investoros, kuriem ir būtiski skaidri sadarbības principi. "Mēs neesam pret pārmaiņām, taču tām ir jābūt tālredzīgām, pamatotām un uz attīstību vērstām, piedāvātās Liepājas SEZ pārvaldības modeļa pārmaiņas pagaidām tādas nav," atzina pašvaldības vadītājs.

Liepājas domes deputāti uzskata, ka plānotie likuma grozījumi un vēlme Liepājas SEZ izveidot par valsts kapitālsabiedrību paredz netaisnīgu un ieguldījumiem neatbilstošu kapitāla daļu proporcijas noteikšanu un tas neatbilst pašvaldības tiesībām uz autonomiju un savu mantu. Tāpat likumprojekta izstrādes gaitā pārkāpti labas likumdošanas principi, kā arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) rekomendācijas par labu sabiedrisko konsultāciju praksi.

Deputāti arī atzina, ka no patlaban pieejamās informācijas nav iespējams gūt apliecinājumu tam, ka būtu veikts paredzētās darbības ekonomiskais izvērtējums un likumā noteiktās konsultācijas ar citām iestādēm un organizācijām.

Sēdes laikā deputāti norādīja, ka plānotajā likumprojektā nav analizēta citu valstu prakse un nav sniegti argumenti, kādēļ izvēlēts tieši šāds ostas un Liepājas teritorijas pārvaldīšanas modelis. Lielākā daļa Eiropas ostu atrodas pašvaldību kontrolē, piemēram, Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā un Dānijā. Turklāt valsts izvēlētā pārvaldīšanas modeļa mērķis būs peļņas gūšana, savukārt līdz šim Liepājas SEZ svarīgākais mērķis bija piesaistīt investīcijas un veicināt komercdarbības attīstību Liepājas pilsētā un Latvijā.

Domes sēdē Liepājas SEZ pārstāvji klātesošajiem atgādināja, ka ir svarīgi ņemt vērā, ka jau pašlaik spēkā esošajā Liepājas SEZ modelī tiek tiešā veidā pārstāvētas valsts intereses un Liepājas SEZ atrodas tiešā Ministru kabineta pakļautībā - Liepājas SEZ valdē ir deviņi valdes locekļi: trīs valsts pārstāvji, trīs Liepājas pilsētas domes un trīs Liepājas komersantu pārstāvji, kurus amatā ieceļ un no amata atbrīvo ar Liepājas pilsētas domes lēmumu.

Liepājas SEZ pārvaldnieks Jānis Lapiņš skaidroja, ka Liepājas SEZ gadījumā nevar jautājumu skatīt tikai vērtējot no klasiska ostu pārvaldības skatpunkta. Liepājas SEZ esošā pārvaldība sekmīgi nodrošina vienotu uzņēmējdarbības vides kvalitāti industriālajās teritorijās, ostā un lidostā. Liepājas gadījumā ir jārunā par SEZ, kuras galvenā misija ir piesaistīt jaunus ražošanas uzņēmumus un veicināt esošo paplašināšanos, radot jaunas darbavietas un nodrošinot nodokļu ieņēmumus valsts budžetā ilgtermiņā.

"Liepājas SEZ pārvalde neveic uzņēmējdarbību un ir atbalsts teritorijā strādājošajām 43 kapitālsabiedrībām, kas tiešā veidā veic uzņēmējdarbību un tiešā veidā nodrošina stabilus nodokļu ieņēmumus budžetā," sacīja Lapiņš.

Domes sēdē bija ieradušies arī vietējie uzņēmēji, kuri pauda bažas par plānotajām izmaiņām, radīto nestabilitāti un neziņu par nākotni, kā arī atzina, ka šādas izmaiņas būtiski var ietekmēt plānoto investīciju apjomu un projektu attīstību. Uzņēmēju pārstāvniecības būtiska samazināšana, nododot Liepājas SEZ pārvaldību sadrumstalotā valsts iestāžu kontrolē, apdraudot turpmāko Liepājas uzņēmumu attīstību.

Deputāti vienojās pilnvarot Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāju Vilnīti ar Liepājas noraidošo viedokli iepazīstināt gan Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes locekļus, gan nepieciešamības gadījumā arī citas institūcijas, kurās šis likumprojekts varētu tikt skatīts, lai vērstu uzmanību uz nepilnībām likumprojektā un argumentācijas trūkumu, neizvērtējot šāda lēmuma ietekmi uz Liepājas tautsaimniecību ilgtermiņā.

Kā ziņots, trīs no valdības koalīcijas partneriem - "Jaunā Vienotība", nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"/"Tēvzemei un brīvībai/LNNK" un "KPV LV" - iepriekš neatbalstīja Liepājas SEZ pārveidošanu par valsts kapitālsabiedrību. Pret to iebilda arī vietējā pašvaldība.

Pievieno komentāru

Komentāri 3

pretīgi

Tagad viņš parāda savu īsto varas spēku neviens man nekad un nekur neko nevar izdarīt varu aiziet pats .liepājas tumsoņas un zābaki,gadus 25 mani esat kārtīgi barojuši ,bišķi atvelciet elpu gan jau nākšu atpakaļ jūsu mēris

pirms 3 mēnešiem, 2020.07.14 15:38

Jurîtis

Vai Uldi!Tādas muļķības gan nedari. Cīnies līdz uzvarai.

pirms 3 mēnešiem, 2020.07.14 15:59

vairāk, kā pretīgi

šim tipam ir jāaiziet! ja knab viņu nesodīs, cerams, liepājnieki sarīkos lokālo tiesu!

pirms 3 mēnešiem, 2020.07.14 16:21

Liepājā