Sāk izmeklēt "Beverīnas" traģēdiju 6

Zvejas kuģa "Beverīna" nogrimšanu sāk šķetināt vairākas iestādes uzreiz. Kriminālprocesu ierosinājusi Liepājas pilsētas un rajona Policijas pārvalde, lietu izmeklē Jūras administrācijas Avārijas izmeklēšanas nodaļa, tāpat savs spriedums ir parastiem zvejniekiem un Liepājas ostas kapteinim, tomēr pagaidām kuģa apkalpes bojāeja nav skaidra.

Kriminālprocess Liepājas policijā sākts pēc Krimināllikuma 257.panta 2.daļas par dzelzceļa, ūdens un gaisa transporta kustības drošības un ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, ja tas izraisījis katastrofu, avāriju vai citas smagas sekas.

Atteikušies no palīdzības
Ir informācija, ka zvejas kuģa "Beverīna" apkalpe jūrā bija devusies bez glābšanas vestēm un glābšanas plostiem, turklāt vakar glābšanas operācijas laikā zvejnieki atteikušies no evakuācijas, ko piedāvāja Jūras spēki, vēstī aizsardzības ministrs Vinets Veldre.

Pirmā reālā palīdzība tika piedāvāta no aptuveni piecreiz lielākā kuģa "Virsaitis", kurš bija gatavs "Beverīnu" vilkt uz krastu. Zvejnieki no šīs palīdzības atteicās, ļaujot palīdzēt zvejas kuģim "Gints". "Gintam" vakarā pazuduši sakari, tādējādi Veldre arī norāda, cik tehniski sliktā stāvoklī varētu būt šie kuģi.

Kuģa apkalpe piekritusi palīdzības saņemšanai minūti pirms tam, kad kuģis nogrima, vēstī aģentūra LETA. "Trīs stundas viņi atteicās no glābšanas, bet minūti pirms kuģa nogrimšanas piekrita, taču bija par vēlu. Kuģis nogrima dažu minūšu laikā," teica ministrs.

Liepājas lidostā nav degvielas
Pēc tam "Virsaitis" piedāvājis evakuēt kuģa apkalpi, pat izmetot glābšanas plostu jūrā, taču zvejnieki atteikušies. Lai arī palīdzība netika pieņemta, Jūras spēki atradās tuvumā.

Tika lūgta Zviedrijas Krasta apsardzes dienesta palīdzība, un jau minūti pēc tam zviedru helikopters bija pacēlies gaisā. Veldre uzsver, ka zviedri šajā rajonā varējuši ierasties 10-15 minūtes ātrāk nekā mūsu pašu helikopters no Lielvārdes.

Vienīgais paradokss esot bijis, ka zviedru helikopters vēlējies uzpildīt degvielu Liepājas lidostā, bet degvielas tur neesot bijis. Nācies lidot uz Ventspili.

Kuģis tehnisko apskati izgājis
Liepājā strādā Jūras administrācijas Avārijas izmeklēšanas nodaļas speciālisti. Izmeklēšanas pamatā ir sarunu ierakstu analīze un aculiecinieku aptauja, kas palīdzēs restaurēt notikumu gaitu un noskaidrot, kāpēc notikusi šī traģēdija.

“Beverīna” ir 36 gadus vecs kuģis, taču tas nenozīmē, ka tas nelietojams un tā vecums būtu vainojams bojājejā,” informē Jūras administrācijas sabiedrisko atttiecību speciāliste sarma Kočāne. Kuģiem, tāpat kā automašīnām, reizi gadā veic tehnisko apskati. Tā kā kuģi bieži atrodas ilgstošākos reisos, pieļaujama trīs mēnešu nobīde. “Beverīnai” tehniskais novērtējums veikts 2007.gada oktobrī un klaji  trūkumi toreiz netika konstatēti.

Ņemot vērā pieļaujamo nobīdi, pēdējais laiks veikt kārtējo apskati bija nākamā gada janvārī. S. Kočāne ziņo, ka kuģim 2003.gadā nomainīts dzinējs, tāpēc nav skaidrs, kādu iemeslu dēļ tas apstājies. Tāpat rekonstruēts arī kuģa korpuss, tāpēc nav skaidrs arī, kā radās sūce šajā atjaunotajā daļā. Pārbaudes laikā uz kuģa bija viss nepieciešamais glābšanas ekipējums. Taču tā kā izskanēja informācija, ka nelaimes brīdī uz kuģa nav bijušas ne glābšanas vestes, ne plosts, tad to pārbaudīs īpaši rūpīgi. Ja šī ziņa apstiprināsies,tas būs ļoti nopietns pārkāpums, par ko būs jāatbild kuģa īpašniekam.

Kuģiem neatsaka ienākšanu ostā
Liepājas ostas kapteinis Eduards Raits noraida izskanējušos pārmetumus, ka 3.decembra vakarā osta bijusi slēgta un naktī nogrimušais zvejas kuģis “Beverīna” šī iemesla dēļ nebūtu ticis ielaists ostā. “Stiprā vēja dēļ ostā bija ierobežota kuģu kustība, bet tas attiecās uz lielajiem kuģiem. Osta nekad nav slēgta kuģiem, kuri šādos apstākļos nevar palikt jūrā,” apgalvo E.Raits.

Ostas kapteinis norādīja arī to, ka gan Liepājas policija, kas par šo traģisko gadījumu uzsākusi kriminālprocesu, gan kuģa apkalpes tuvinieki mēģina sazināties ar uzņēmuma SIA “Baltic Fish”, kam pieder zvejas laiva, vadību. Taču pagaidām tas nav izdevies. Oficiālā informācija liecina, ka kuģis 30.novembrī bija devies zvejā un 2.decembra pievakarē atgriezās mājās.

Trešdienas rītā netālu no Ziemupes jūras krastā atrasta izskalota glābšanas laiva no kuģa “Virsaitis”. Atrastas arī citas izskalotas mantas, par ko Liepājas pilsētas un rajona policijas pārvaldes darbinieki ziņojuši jūras spēkiem. Policijas darbinieki turpina novērot jūras krasta līniju Liepājas rajonā.

Vai pamest kuģi, izlemj kapteinis
Jautāts, vai “Beverīnas” kapteinis kaut kā pamatoja lēmumu nepamest kuģi, Krasta apsardzes dienesta virsnieks kapteiņleitnants Roberts Lakučs skaidro, ka tā ir kapteiņa atbildība.
“Saskaņā ar vispārpieņemtajiem standartiem kapteinis ir pilnībā atbildīgs par komandu, par visu, kas notiek uz kuģa. Viņa pienākums ir izvērtēt visus par un pret un pieņemt lēmumu. Tas ir viens no atbildīgākajiem lēmumiem – pamest kuģi. Kuģis, kurš piedāvā palīdzību, glābēji var sniegt papildus informāciju, kas palīdzēs pieņemt šo lēmumu, piemēram, kā situācijā ar “Monu Lizu”, bet galavārds pieder kapteinim,” skaidro R. Lakučs.

Savukārt Zviedrijas helikopters pirmais glābšanas darbos iesaistījies tāpēc, ka tas bija iespējams ātrāk. “Visa glābšanas sistēma ir starptautiska pēc būtības, cilvēku glābšana ir prioritāte. Tiek izvērtēts, kuri resursi būs efektīvākie, kā sasniegt maksimāli pozitīvu rezultātu. Vispārējie aprēķini liecināja, ka zviedri būs klāt ātrāk – skatās, vai jālido pa vējam, pret vējam, kāds vēja stiprums u.c.,” saka R. Lakučs.

Trešdien pulksten 14 R. Lakučs nevarēja pateikt, kad tiks pārtraukta cilvēku meklēšana. “Ir vispārējie standarti, bet cilvēki ir dažādi. Šobrīd tiek darīts viss iespējamais, lai nebūtu šaubas, ka tiešām ir izdarīts viss, lai cilvēkus izglābtu.”

Kuģi Liepājas ostas piestātnē trešdienas pēcpusdienā “Balticfish” kuģu nebija. Kā pastāstīja ostu piestātnēs sastaptie vīri, “Balticfish” savus kuģus parasti tauvo piestātņu sākumā – blakus Liepājas Jūrniecības koledžas mācību kuģim “Afanasijs Ņikitins”.

Zvejnieki neizprot "Beverīnas" kapteiņa rīcību
Zvejnieks Egils atzīst, ka viņam informācijas ir tikpat maz, cik citiem – par notikušo uzzinājis rīta ziņās. Viņam grūti izprast, kāpēc “Beverīna” atteikusies no “Virsaiša” palīdzības, ja reiz arī “Gintam” bijuši tehniskas dabas traucējumi.

Viņš zina, ka “Beverīna” jau sen izgājusi jūrā, “Gints” tikai taisījies. “Jūrā iet uz mēnesi, uz nedēļu. Kā kurš,” saka Egils. Iespējams, tieši otrdien “Beverīna” atgriezusies mājup, bet “Gints” devies iekšā. “Otrdienas vakarā taču varēja saprast, ka laiks kļūst arvien sliktāks,” spriež Egils.

“Ja “Gints” vilcis “Beverīnu”, sanāk, ka arī “Gints” palicis aiz vārtiem. Nolikums paredz, ka pa vārtiem iekšā nelaiž, ja laikapstākļi neatļauj. Bet cilvēkus taču varēja nocelt?” retoriski vaicā Egils. “Līdzīgi notika ar “Sniegu”,” lēni novelk Egils.

“Tāda ir dzīve, tā notiek,” vaicāts, vai pašam pēc šādiem gadījumiem nav bail doties jūrā, atbild Egils.

Pievieno komentāru

Komentāri 6

B

Nesaprotami,ka visi 6 apkalpes locekļi var pilnībā izzust.Ja viņi cēla ārā no ūdens kābeļus,tad loģiski viņiem bija gan hidrotērpi,gan akvalangi un pārējais ekipējums.Tik droši, iespējams atteicās no palīdzības,jo izmantojot ekipējumu,ūdenī jau kādu stundu var atrasties.Viņi jau saprata,ka iesaistīt svešus kuģus-nozīmē atklājums par padarīto.Ja "GINTS"varēja pārmest un nostiprināt troses,tad kāpēc viņs nebūtu varējis pamest virves,un viņus izvilk? Vai kuģim atgriežoties ostā uz klāja glābšanas plosts bija?

pirms 12 gadiem, 2008.12.10 01:38

re_marx

sāk jau besīt ārā! no kurienes jūs visi rāvāt info, ka Virsaitis devš jūrā 18.24? šajā laikā Virsaitis tikai saņēma uzdevumu doties uz notikuma vietu!!! tas ir skaidri un gaiši rakstīts MRCC paziņojumā, kuru pats lasīju AM mājaslapā.
Un kā teica paziņa, tad Virsaitis nemaz nebija dežūrējošais kuģis - komanda bija mājās, līdz ar to pilnīgi skaidri saprotams, ka kuģis jūrā devās tajps plkst.21. un skaidrs ir arī tas, ka 16.40 Beverīna atteicās no palīdzības, jo to sniedza Gints. Tikai MRCC nojauta, ka labi nebūs un pretēji saņemtajam atteikumam tomēr nosūtīja Virsaiti. es varu iedomāties kā bija Virsaiša komanda redzēt to, ka Beverīna grimst, jo tumsā, viļņos pietauvoties šis milzenis 25m liellaivai Beverīnai vienkārši nevarēja. un plostu mest 21.50 arī nebija jēgas, jo līdz 22.01 tas jau būtu pāris jūdžu attālumā no Beverīnas - zvejnieki vienkārši neaizpeldētu. manuprāt, vienīgais glābiņš bija viņu pašu kuģa plosts, no kura viņu varētu nocelt tikai un vienīgi helikopters. bet to neiesaistīja, jo jau 16.40 tikai atteikta palīdzības saņemšana!

pirms 12 gadiem, 2008.12.04 12:58

njuta.

kada starpiba zivis tur bija vai metals,tas vairs nav tik svarigi.ludzu,ja uzzinasiet kadu informaciju par nogrimuwa kuga ekipazu pazvaniet.26712379.

pirms 12 gadiem, 2008.12.04 09:28

A.

Labi pētījuši un rakstījuši esat šo lietu...nav savārstījuma.Tā turpināt... patiesība grūti nāks...

pirms 12 gadiem, 2008.12.03 23:39

joki

kada zveja, ja jau visi runa par krasaino metalu 60 tonnas uz kugi

pirms 12 gadiem, 2008.12.03 17:23

Liepājā