Reģionālo lidostu atdzimšana - Daugavpilī vēl meklē naudu, bet Liepājā jau cer uz regulāriem reisiem 2

Pavisam nesen starptautiskā lidosta „Rīga” lepni paziņoja, ka sagaidījusi savu piecdesmit miljono pasažieri. Tikmēr Latvijas reģionālās lidostas Liepājā, Ventspilī un Daugavpilī vēl gaida savu atdzimšanu, vēsta Latvijas Radio.

Jau ilgus gadus reģionos mītošajiem Latvijas iedzīvotājiem, kas vēlas lidot uz ārzemēm, nākas mērot simtu kilometru garu ceļu uz galvaspilsētu vai kādu no kaimiņvalstīm, jo regulāri pasažieru pārvadājumi no reģionālajām lidostām Latvijā nav pieejami.

Aviācijas eksperts Tālis Linkaitis uzskata, ka apstākļos, kad aviācijas infrastruktūras attīstībai pieejamo finanšu līdzekļu apmērs ir ļoti ierobežots, šāda situācija ir pašsaprotama: „Latvija ir relatīvi maza valsts, ja domājam par aviācijas jomu. Šādā mazā valstī iekšējos pārvadājumus organizēt nav nepieciešams, savukārt pārvadājumus no reģionālajām lidostām uz citām valstīm var organizēt, ja ir pietiekams tirgus, pietiekams pieprasījums, kādu mēs šobrīd neredzam.”

Tikmēr par aviācijas nozari atbildīgās Satiksmes ministrijas mājaslapā lasāms, ka nozares attīstības vārdā būtu jāveicina reģionālo lidostu attīstība. Nekādi detalizētāki plāni par to, ko tieši plānots darīt lietas labā, gan atklāti netiek. „Ja mēs skatāmies status quo kāds ir šobrīd, mums ir divas lidostas un viena vieta, kur varētu būt lidosta, kur kādreiz bija lidosta. Un tāds arī tas plāns ir – šīs lidostas ir attīstāmas ar tiem līdzekļiem, kas mums ir pieejami. Tie tiek proporcionāli, protams, arī pašvaldību aktivitātēm ieguldīti un process, varētu teikt – notiek,” skaidro ministrijas Aviācijas departamenta direktors Arnis Muižnieks, runājot par nepieciešamību attīstīt Liepājā, Ventspilī un Daugavpilī esošās reģionālās lidostas.

Pēdējos gados gan no Eiropas Kohēzijas fonda līdzfinansēti attīstības skaidrojams ar vietējo pašvaldību ieinteresētību: „Šī lidostu attīstība ne Ventspilī, ne Liepājā nenotika līdzenā vietā, ar brīnumnūjiņas palīdzību. Tur bija milzīgs pašvaldību darbs, pašvaldību atbalsts un tikai pateicoties pašvaldību aktivitātei tās lidostas netika izputinātas, kas nenotika tā Daugavpils gadījumā, diemžēl. Tur ir ļoti daudz grēku bijušās pašvaldības rēķinā, un cerēt, ka no zila gaisa līdzenā vietā tiks uzbūvēta lidosta, nav pamata. Tur ir vajadzīgas kopīgas, koordinētas aktivitātes.”

Kamēr Daugavpils pašvaldība, kas nav paspējusi savlaicīgi tikts pie Eiropas Savienības fondu līdzekļiem lidostas attīstībai, raugās pēc citiem finansējuma avotiem, noslēgumam tuvojas Kohēzijas fonda līdzfinansētais Liepājas lidostas rekonstrukcijas projekts.

„Lidlauku vajag sertificēt atbilstoši Eiropas Savienības regulējumam, ko apstiprināja 2014.gadā un caur kuru vēl neviena lidosta Latvijā nav gājusi. Prasības ir pieaugušas. Paralēli rekonstrukcijai mēs arī pētām un analizējam tirgu, esam arī projektā piedalījušies, kur starptautiski eksperti ir palīdzējuši vērtēt gan pasažieru potenciālu, gan mārketinga programmas, kādas būtu nepieciešamas, lai reisus attīstītu,” stāsta „Aviasabiedrība Liepāja” valdes loceklis Agris Sprūde.

Kopumā lidostas rekonstrukcijā ieguldīti vairāk nekā septiņi miljoni eiro. Sarunas ar aviokompānijām gan plānots uzsākt tikai pēc tam, kad būs pabeigta lidostas sertifikācija, tomēr plāni ir vērienīgi.

Sprūde cer, ka jau nākamgad no Liepājas varēs aizlidot gan uz Vāciju, gan uz Krieviju, gan uz Skandināviju. Liepājas lidostas vadītājs cer arī uz regulāru aviosakaru atjaunošanu ar galvaspilsētu Rīgu: „Protams, mēs te viennozīmīgi ceram uz nacionālo aviokompāniju „airBaltic”, jo iekšzemes reisā lidot svešam pārvadātājam, manuprāt, būtu nedaudz ačgārni. Sarunas ar „airBaltic” noteikti būs, un mēs arī ceram uz „airBaltic” kā uz galveno pārvadātāju no Liepājas lidostas.”

Tikmēr aviācijas eksperts Tālis Linkaits ir noskaņots visnotaļ skeptiski: „Tā sauktajos treknajos gados valsts dotēja šos reisus un bija redzams, ka ar visu dotāciju šie reisi bija ar zemu piepildījuma pakāpi. Tādā nelielā attālumā, kāds ir starp Rīgu un Liepāju, īstenot regulāros reisus nav ekonomiski pamatoti.”

Eksperta ieskatā, pat vērienīgajam rekonstrukcijas projektam tuvojas noslēgumam, nav īsti skaidrs, vai izdosies atrast kādas aviokompānijas, kas vispār gribēs attīstīt maršrutus uz un no Liepājas.

„Tur ir ļoti daudz izaicinājumu tieši Liepājas gadījumā, jo turpat blakus, 70 kilometru attālumā ir Palangas lidosta, kurai ir savs, jau nostiprināts maršrutu tīkls. Divām lidostām tik tuvā attālumā konkurēt savā starpā ir ļoti sarežģīti.”

Tas, visticamāk, liecina, ka reģionālo lidostu attīstības projekti līdz šim vērtēti haotiski un, iespējams, lēmumus par to atbalstīšanu vai neatbalstīšanu vairāk ietekmējušas ieinteresēto pašvaldību vadītāju caursišanas spējas, nevis ekonomiskie apsvērumi.

Pievieno komentāru

Komentāri 2

Lidotājs

Var būt nosākuma izmaksat tā firmām un strādniekiem naudu ,ko parāda ...un tad plāno turpmāko darbību...kauns ,kad atkal tiek apkrāpta tauta ...vērsimies pie televīzijas...

pirms 6 gadiem, 2015.08.11 12:16

Strādnieks...

Tā gaidījām lidostu nu sagaidījām...sākas jau šmuce....atdodiet naudu ,tā jau skaitās zagšana ....uz kā rēķina tiek celta ,,par mūsu sviedriem....ATDODIET GODĪGI NOPELNĪTO.......

pirms 6 gadiem, 2015.08.12 20:01

Liepājā