Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Raivo Reņģa kolekcijā pašlaik ir tūkstotis latvisku saktu, arī tās, kas tautā sauktas par mildiņām

Koka namiņu, kur uzpērk senlietas, Liepājas Pētertirgus teritorijā pamanījuši daudzi, bet tikai retais zina, ka Raivo Reņģis ne vien jūsmo par lietām ar citu gadsimtu smaržu, bet nopietni aizraujas ar saktu un piespraužu kolekcionēšanu. Dzintara apstrādes meistaru un metāla kalēju brīnumaino veikumu – 500 retākās, spožākās, skaistākās un senākās saktas no privātkolekcijas – 10. novembrī varēja apskatīt Latvijas valsts simtgadei veltītā izstādē, ko kolekcionārs rīko Pētertirgū.

Pirmo reizi uzlūkojot planšetes ar saktām un piespraudēm, iespaids ir spilgts, bet Raivo Reņģis to slāpē. “Tās nav vērtīgākās: daudz krievisku akcentu klāt, tie neiet kopā ar mūsu – latviskajām – tradīcijām. Krievu meistari no 84. proves sudraba darināja brošas, bet broša un sakta ir divas dažādas lietas. Starp saktām, ko rādīšu izstādē, ir divas, kas piederēja Latvijas stiprākajām burvēm. Akmentiņi, gluži kā hameleons, nemitīgi maina krāsu atkarībā no tā, ar kādām domām, enerģiju saktai tuvojas cilvēks. Tas nav mans izdomājums, pūšļotāja, apvārdotāja, burve tiešām tādu ir nēsājusi,” Raivo neslēpj, ka ir fanātisks kolekcionārs, kurš par iekārotu lietu gatavs maksāt teju jebkuru ciparu.


R. Reņģa kolekcijā pašlaik aptuveni tūkstotis latvisku saktu, arī tās, kas darinātas no Latvijas pirmās brīvvalsts piecu latu monētām, tautā sauktām par mildiņām.

Plašāk lasiet "Kursas Laika" 8. novembra numurā!

Pievieno komentāru

Liepājā