Pirkšana un aplūkošana ir līdzvērtīga nodarbe

“Cik tad maksā?” Tāds ir gadatirgū visbiežāk uzdotais jautājums. Līvas tirgū Liepājā sestdien izkapts kātus varēja nopirkt par astoņiem latiem, kūpinātus mencu ikrus – arī par astoņiem latiem kilogramā, bet rabarberu maizīti – par divdesmit santīmiem gabalā.

Tomēr pircējiem Līvas tirgū pirkšanās un preces aplūkošana ir līdzvērtīgas nodarbes. Ja izrādās, ka prece maciņam par dārgu, var vismaz iztaujāt pārdevēju par to, kā tā tapusi. Galu galā apmierinātas paliek abas puses. Pārdevējs apmierināts, ka par viņa meistardarbu izrādīta patiesa interese. Bet pircējs jūtas tikpat kā kāroto lietu ieguvis.
Kāds metālmākslinieks no Bauskas atvedis kaltus zvanus, durvju rokturus un korķviļķus. Pircējs interesējas par dzidri skanošajiem zvaniem, novēro “Kursas Laiks”. “Cik maksā,” jautā pircējs. “Piecpadsmit latu,” atbild pārdevējs. Pircējs minstinās to iegādāties un sāk iztaujāt, kā meistars panācis tik dzidru skaņu. Izrādās – tā labā skaņa nāk no zvana mēles. Pēc tam pircējs jautā, vai tādus zvanus kar arī gotiņu kaklos. “Nē, šos kar pie māju durvīm,” skaidro meistars. Tā saruna nonāk līdz korķviļķiem. Āķveidīgais pudeļu attaisāmais iekārts virvē un maksā divus latiņus. Tas pircējam ir pa spēkam, un darījums notiek.

Cep visu nakti
Pārdevēju šogad Līvas tirgū sanācis vairāk kā simts. To starpā vairāki, kas rūpējās par apmeklētāju vēderiem. Cīravas arodvidusskolas komanda uz Līvas tirgu atvedusi astoņus simtus sklandaraušu, pastāsta skolotāja Rota Rebuka. Pēc pērnā gada tirgošanās cīravnieki sapratuši, ka burkānu raušus pērk vislabāk, un šogad sacepuši divtik. “Sākām visu laicīgi gādāt. Bet cept jau ātrāk nevar, nebūs svaigi. Sagatavojām produktus un cepām līdz vēlai naktij,” atklāj skolotāja. Arī koča ātri pazūd no cīravnieku lielajiem katliem. Turpat līdzās Liepājas 48. arodvidusskolas komanda pacēlusi pirātu karogu. Viņiem visa sagatavotā maltīte ieturēta pirātu stilā. Pirātu karogs ar galvaskausu, pirātu zupa, pirātu cigāri un pat pirātu tēja ar rumu. “Šovakar “Eirovīzijā” turēsim īkšķus par pirātiem. Ideja par pirātiem nāk tieši no Latvijas dziedātājiem,” apgalvo stenda saimnieki.

Rāda amata prasmes
Liepājniece Ilona tirgū gan pārdod cepurītes, gan uz vietas tamborē. “Divdesmit piecos gados esmu uztamborējusi kādus desmit tūkstošus cepurīšu. Dienā strādāju ne mazāk kā divpadsmit stundas,” pastāsta Ilona. Par meistaru līdzbalību tirgū parūpējusies Liepājas Amatnieku biedrība. Kāds priekšroku dod Rīgas 34. arodskolas tetovēšanas studijai. Bet paši jaunākie steidzas uz speciāli bērniem izveidoto laukumu, kur var veidot, krāsot, dziedāt un rotaļāties Liepājas Bērnu un jauniešu tehniskās jaunrades centra, Mākslinieciskās jaunrades centra “Vaduguns” un aktieru vadībā.

Laba tirgus recepte
“Kas ir labs gadatirgus? Nopērku jaunas bikses un esmu laimīgs,” definīciju labam gadatirgus mēģina atrast rucavnieks Imants Pričins. Viņš kopā ar “Paurupīti” tirgus apmeklētājus sagaidīja pie tirgus ieejas.
Līvas tirgus režisora asistentei Sanitai Kupčus laba gadatirgus recepte ir garāka: “Kad cilvēkam ir, ko darīt. Viņš visu dienu ir aizņemts. Kad ir visādas izdarības. Ir ko skatīties, ir ko pirkt, ir ko ēst.”

Pievieno komentāru

Liepājā