Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Pieminēs 1949. gada 25. marta deportācijas upurus

Pieminot 1949. gada 25. marta skaudros notikumus, 25. martā plkst. 11.30 Liepājas muzeja ekspozīcijas "Liepāja okupāciju režīmos" telpās K.Ukstiņa ielā 7/9 kopā pulcēsies Liepājas Politiski represēto kluba biedri.

Politiski represētie atcerēsies to dienu notikumus, kavēsies atmiņās par izsūtījumā pārdzīvoto un piedzīvoto. Savukārt Liepājas 15. vidusskolas audzēkņi skolotāju Maijas Neimanes, Velgas Tolces un Ivetas Loginas vadībā politiski represētajiem sagatavojuši literāri muzikālu veltījumu.

Plkst. 13 ar autobusu represētie dosies uz Tores staciju, lai plkst. 14 vietā, no kuras liepājniekiem sākās sāpju un moku ceļš, godinātu represiju upurus.

Kā atceras viena to laiku deportācijas upuriem Velta Blauzde, tad viņas ģimene 1949. gadā dzīvoja mierīgu dzīvi savās lauku mājās, un ģimenei ne prātā neienāca, ka naktī pie viņiem var ierasties bruņoti vīri.

Velta gan atzīst, ka viņas tēvs, runājot šodienas valodā, bija lecīgs, viņš nepiekrita jaunajiem noteikumiem un neskaitāmajiem nodokļiem un nodevām tā saucamajai jaunajai padomju valstij. Atceroties to dienu šausmīgos notikumus, Velta Blauzde stāsta: „Ienāca mūsu mājās bruņoti vīri. Viens nostājās pie durvīm, citi sagāja istabā. Man, nepieredzējušai lauku meitenei, sajūta bija – tūlīt vedīs uz mežu un nošaus.”

Uz jautājumu – ko tu šodien teiktu cilvēkiem brīvajā Latvijā, Velta Blauzde ir nelokāma: „Nemeklēsim laimi tik ātri izzūdošajās mantiskajās vērtībās svešās zemēs. Mēs, represētie, kaut nepieņemti, kaut nospiesti uz ceļiem, bijām tik laimīgi atgriezties savā Latvijā. Sargāsim un aizstāvēsim savu tēvu zemi un augstu vērtēsim atgūto brīvību un neatkarību.”

Līdzīgi kā 1941. gada 14. jūnija, tā arī 1949. gada 25. marta deportācijas ir iecirtušas dziļu brūci Latvijas un latviešu tautas 20. gadsimta vēsturē. Vairāk kā 10 000 ģimeņu (42 149 cilvēki) agrā marta rītā pēkšņi tika izrautas no mājām, aizvestas tūkstošiem kilometru tālu, lai pēc izsūtīšanas organizētāju ieceres nekad vairs neredzētu dzimteni. Tāds liktenis bija lemts arī 2651 Liepājas un apkārtnes iedzīvotājam.

Sandra Šēniņa,
Liepājas muzeja galvenā speciāliste


Pievieno komentāru

Liepājā