Pielabo ērģeles un konservē torni

Lai novērstu Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāles torņa tālāku drupšanu un nokrišņu radītā mitruma iekļūšanu dievnama iekštelpās, visu augustu darbosies SIA “IDP” meistari, kuri ir ne tikai celtniecības darbu speciālisti, bet apguvuši arī industriālā alpīnisma iemaņas.

Torni ietīs “plīvurā”
“Tiek likti lietā līdzekļi, ko piešķīra Kultūras pieminekļu glābšanas programma,” informē Liepājas Svētās Trīsvienības baznīcas atjaunošanas fonda vadītāja Anta Zālīte. Jau rakstījām, ka iegūts Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalsts septiņu tūkstošu latu apmērā. Jau kopš jūnija beigām apmeklētāji dievnamā var iekļūt pa durvīm no Baznīcas ielas puses.

Pirmām kārtām meistari fotografē torni dažādos rakursos, lai dokumentētu visas, pat sīkākās, detaļas un to stāvokli. Turpmākajā darbu gaitā tiks novāktas apmetuma un jumta rotājumu atlūzas, kas vēja laikā apdraudēja gājējus. Torni apvilks ar aizsargtīklu. Diemžēl pagaidām neviens uzņēmējs neesot atsaucies fonda aicinājumam ziedot līdzekļus baznīcas pulksteņa ciparnīcu remontam. Katrai no tām esot nepieciešams ap trīsarpus tūkstoši latu.
 
Skanējumu uzlabo Ugāles meistari
Jūnijā pēc Liepājas Svētās Trīsvienības baznīcas atjaunošanas fonda pasūtījuma restaurētas vienas no unikālo katedrāles ērģeļu plēšām. Tās 1885. gadā izgatavojis izcilais Prūsijas ērģeļbūvētājs Barnims Grīnebergs no Štetīnes, kad paplašināja ērģeles līdz 131 reģistram, tādējādi iegūstot šai ziņā lielāko instrumentu pasaulē.

“Plēšu āda bija pilnībā nolietojusies, tai vairs nebija mehāniskas izturības, kā rezultātā radušies daudz plīsumu un līdz ar to lielas gaisa noplūdes,” zina teikt fonda vadītāja. Vairākās vietās gadu gaitā veikti labojumi, taču dažkārt ar nepiemērotiem materiāliem. Restaurācijas darbos piedalījās seši SIA “Ugāles ērģeļbūves darbnīca” meistari Jāņa Kalniņā vadībā.

“Pērn atjaunojām vienas no četrām plēšām, kuras absolūti nepieciešamas ērģeļu skanēšanai,” saka J. Kalniņš. “Nupat atjaunojām otras, bet pavisam instrumentam ir sešpadsmit plēšu.” Meistars pastāsta, ka darba gaitā demontētas ērģeļu plēšu faltes un darbnīcā notīrītas no vecās ādas un līmes paliekām, no plēšu virsmas nomazgāti putekļi un netīrumi.

“Izmantojam īpaši smalki ģērētu aitādu no Vācijas,” viņš pastāsta. Arī pirms 120 gadiem lietotā āda esot kalpojusi godam, bet “tajos laikos ādu apstrādei tika izmantoti dabiski materiāli. Tagad to dara ar ķimikālijām, ādas vairs nav tik izturīgas kā tolaik. Arī gaisa piesārņojums dara savu. Domājams, ka atjaunotās plēšas vismaz piecdesmit gadus varētu droši kalpot,” spriež meistars.

Pievieno komentāru

Liepājā