Pērkones kanālā skābekļa trūkums izraisījis zivju slāpšanu

Mazajās ūdenstilpēs, kuras klāj bieza ledus kārta un kas nav savienotas ar upēm vai citām ūdenstecēm, skābekļa trūkums izraisījis zivju slāpšanu. Valsts vides dienesta Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes (JIŪP) Iekšējo ūdeņu kontroles daļas direktora vietnieks Nikolajs Liskins skaidro, ka ir jau pirmās pazīmes, ka dīķos un nelielākos ezeros ir sākusies zivju slāpšana, taču patlaban konkrētas ūdenstilpes nav iespējams nosaukt, jo ūdens virsmu klāj bieza ledus kārta.

Viņš minēja, ka sen Latvijā nav bijis tik salts pavasaris, tādēļ šogad pavasarī daudzos seklūdens ezeros var būt gaidāma masveida zivju slapšana un zivju krājumu samazināšanās.

Katru gadu zivju slāpšana biežāk tiek novērota Kurzemes pusē, taču zivju bojāeja skābekļa trūkuma dēļ šajā pavasarī varētu būt arī Vidzemes un Latgales dīķos un ezeros.

Kā informē JIŪP Iekšējo ūdeņu kontroles daļas Liepājas sektora vadītājs Ģirts Liepiņš, patlaban pirmās pazīmes par zivju slāpšanu saņemtas no Liepājas, kur šādas problēmas manītas Pērkones kanālā, taču biedrība "Liepājas ezeri" sākusi jau rīkoties, un pagaidām ne Pērkones kanālā, ne citviet kritisks stāvoklis nav novērots.

Zivju slāpšana ziemās, kad aizsalst ezeri, ir dabisks un periodisks process.

Pievieno komentāru

Liepājā