(papildināta) Vilks: "Liepājas metalurga" akcionāri nav nodevuši savas akcijas 2

(papildināta no 4. rindkopas) Pretēji iepriekš izskanējušam, ka AS "Liepājas metalurgs" akcionāri Sergejs Zaharjins un Iļja Segals ir nodevuši savas akcijas, tas nav noticis, šodien pēc valdības sēdes teica finanšu ministrs Andris Vilks (V).

Akcionāru piedāvātie līgumi ir bijuši sagrozīti un valstij nav pieņemami.

Šodien valdība lēma, ka ir jāturpina tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna apstiprināšana.

"Kā jau tas iepriekš ir vairākkārt noticis, akcionāri it kā atdod akcijas, bet līgumi ir sagrozīti un tie nosacījumi, ko akcionāri ir papildinājuši, valstij nav pieņemami. Tas ir kārtējais apliecinājums tam, ka akcionāri turpina uzvesties tāpat kā līdz šim un viņus neinteresē "Liepājas metalurga" liktenis. Galvenais akcionāriem ir pieķerties pie šī kumosa gadījumā, ja nāks kāds investors vai valsts ko papildus investēs, lai spētu sev kaut ko pakampt papildus," uzsvēra Vilks.

Finanšu ministrs norādīja, ka valdība šodien nolēmusi turpināt darbu pie TAP pasākumu plāna akceptēšanas un uzņēmumam ir jāatrod investors, lai "Liepājas metalurgs" pēc iespējas ātrāk varētu atsākt darbu.

"Investori gaida, kad šīs akcijas būs pieejamas, lai varētu sākt rūpnīcas darbu. No valsts puses redzam, ka investoru interese ir un uzņēmumam būtu jāstrādā. Jautājums ir par to, vai akcionāri turpinās izlikties, ka mēģina glābt uzņēmumu, jo tas ir nepieņemami, ka akcionāri turpina muļķot sabiedrību, proaktīvi nākot klajā ar lieliem meliem," skaidroja Vilks.

Viņš piebilda, ka sadarbība ar akcionāriem līdz šim nav izveidojusies un diez vai izveidosies arī nākotnē.

Jautāts, vai valstij ir kādi mehānismi, lai akcionāriem atsavinātu akcijas, ja viņi tās nevēlas labprātīgi atdot kreditoru klubam, finanšu konsultanta "Prudentia Advisers" partneris Kārlis Krastiņš sacīja, ka Latvija ir tiesiska valsts un nevienam īpašniekam īpašumu vardarbīgi atņemt nevar.

"Ir noteikts tiesiskais ceļš, kādā veidā to var izdarīt. Ir vairākas civillietas un krimināllietas, kurās cilpa ap šiem akcionāru kungiem savelkas. Grūti argumentēt situāciju, kurā cilvēki labprātīgi izvēlās virzīties uz darbu ar policiju un iespējamu atrašanos nebrīvē, nevis izvēlās kompromisu ar kreditoriem, kuri uzņēmumam jau ir snieguši tik daudz atbalsta," sacīja Krastiņš.

Viņš gan atzina, ka šis process nevar būt mūžīgs. "Arī TAP pasākumu plānā ir noteiktas konkrētas summas un konkrēti soļi, kas jāveic līdz noteiktiem datumiem. Ja tas netiks izpildīts, tad diemžēl TAP administrators būs spiests iet uz tiesu un prasīt uzņēmuma maksātnespēju," skaidroja Krastiņš.

Jautāti, vai TAP pasākumu plāns paredz arī iespēju, ka "Liepājas metalurgā" paliek esošie akcionāri un mēģina sakārtot uzņēmumu, finanšu ministrs noliedzoši šūpoja galvu, bet Krastiņš norādīja, ka TAP plāns neparedz vienai vai otrai personai atsavināt savas akcijas, tomēr TAP pasākumu plāna būtība un gars esot tādi, ka akcionāri savas akcijas atdod vai nu kreditoriem vai investoriem.

"Patlaban akcionāru vienīgā loma ir turēšanās pie savām bezvērtīgajām akcijām kā sunim uz siena kaudzes. Akcijas ir bezvērtīgas, uzņēmums ir maksātnespējas stāvoklī un nestrādā, un līdz ar to akcijas ir tikai tehnisks instruments, kas vēl ļauj akcionāriem spēlēt savu lomu. Pēc būtības viņi uzņēmumu jau ir zaudējuši un tagad tikai izmanto Latvijas likumdošanas nepilnības," norādīja Krastiņš.

Viņš piebilda, ka citās valstīs, gadījumā, kad kreditori būtu tik vienoti kā "Liepājas metalurga" gadījumā, piemēram, Vācijā, likumdošanā ir paredzēti mehānismi, kā šādus akcionārus "noslaucīt malā", lai tie nav šķērslis.

Jautāti, kādas bija Zaharjina un Segala izvirzītās papildus prasības, kas valstij bija nepieņemamas, Krastiņš sacīja, ka piedāvātais līgums ticis pilnībā apgriezts kājām gaisā, bet Vilks norādīja, ka akcionāri vēlējušies, "lai saule lektu rietumos".

"Divi akcionāri bija ar mieru nodot akcijas tikai gadījumā, ja TAP plāns veiksmīgi darbojas un uzņēmuma darbība tiek atjaunota - respektīvi, viņi gribēja, lai citi strādā viņu vietā. Tas ir pilnīgi neloģiski. Tādā veidā darījums nevar notikt," piebilda Krastiņš.

Viņš piebilda, ka uzņēmuma maksātnespējas gadījumā akcionāriem vairs nekas nebūtu jāatņem, jo viņi būtu pēdējie kreditoru prasījumu rindā.

Jau ziņots, ka arī maija beigās "Liepājas metalurgs" izplatīja paziņojumu, ka, izpildot "Prudentia Advisers" izvirzīto prasību, Zaharjins un Segals ir parakstījuši vienošanos par ieguldījumu veikšanas un akciju nodošanas kārtību attiecībā uz "Liepājas metalurgu", kas paredz visu trīs lielāko akcionāru - Zaharjina, Segala un Lipmana - akciju nodošanu kreditoru grupai par vienu latu, ja līdz noteiktam termiņam netiks veikts naudas ieguldījums desmit miljonu latu apmērā no katra akcionāra. Tomēr akcijas kreditoriem tā arī netika nodotas, jo Lipmans šo vienošanos neparakstīja, savukārt Zaharjins un Segals izvirzīja nosacījumus, kuriem nepiekrita kreditori.

Kā ziņots, "Liepājas metalurgs" nonācis finanšu grūtībās, pārtraucis ražošanu un patlaban tiek pilnveidots tā tiesiskās aizsardzības plāns. Valsts kase jūlijā no valsts budžeta līdzekļiem samaksāja "Liepājas metalurga" vietā visu rūpnīcas parādu Itālijas bankai "UniCredit S.p.A." - 67 465 056 eiro jeb 47 414 711 latus. Pirms tam aprīlī Valsts kase Itālijas bankai veica "Liepājas metalurga" valsts galvotā kredīta pamatsummas daļas maksājumu 6 128 456 eiro (4 307 103 latu) apmērā.


Pievieno komentāru

Komentāri 2

KLase

"Patlaban akcionāru vienīgā loma ir turēšanās pie savām bezvērtīgajām akcijām kā sunim uz siena kaudzes. Akcijas ir bezvērtīgas, uzņēmums ir maksātnespējas stāvoklī un nestrādā, un līdz ar to akcijas ir tikai tehnisks instruments, kas vēl ļauj akcionāriem spēlēt savu lomu. Pēc būtības viņi uzņēmumu jau ir zaudējuši un tagad tikai izmanto Latvijas likumdošanas nepilnības," norādīja Krastiņš.
Ja akcijas ir bezvērtīgas, tad kam tās ir vajadzīgas vispār? kaut kā viss liekās kā viens teātris, kurā metalurgiem vispār nav vietas. Par metalurgiem ir visi aizmirsuši. Apjēdzaties, kungi! kas maksās algas septembrī?

pirms 7 gadiem, 2013.08.20 19:42

guntis vilnitis

Kamēr nebūs atklātība un patiesas informācijas sniegšana , tikmēr arī būs šādi abpusēji bērnišķīgi paziņojumi. Valdība un Prudentia tad pasakiet tautai saprotamā valodā, ko Akcionāri ir sagrozījuši līgumā, ka tas nav pieņemams.

pirms 7 gadiem, 2013.08.21 13:22

Liepājā