Notiks otrie Teodora Breikša ielas svētki

12. septembrī no pulksten 10:00 līdz 17:00 Jaunliepājā, Annas tirgus laukumā notiks jau otrie Teodora Breikša ielas svētki. Ar Valsts Kultūrkapitāla fonda „Valsts mežu” finansētās Kurzemes kultūras programmas atbalstu tiks nodrošinātas aktivitātes, kuru galvenais uzdevums ir piesaistīt uzmanību Jaunliepājas kultūrvēstures mantojumam un atcerēties pagājušā gadsimta 20/30.gadus, kad Annas tirgus laukumā notika aktīva rosība.

Aicinājumam popularizēt Jaunliepājas kultūrvēsturisko mantojumu un palīdzēt novērtēt šīs pilsētas daļas senās apbūves, plašo pagalmu un bruģēto ielu šarmanto atmosfēru jau atsaukušies tie liepājnieki, kas dzīvo un strādā Jaunliepājā. Savukārt nepieciešamību veidot šīs Liepājas teritorijas atpazīstamību uzsvēruši mākslinieki un sadarbības partneri, kas viesojušies radošajā telpā „Ideju bode”. Iela, uz kuras atrodas radošā telpa „Ideju bode”, nosaukta kādreizējā pilsētas galvas Teodora Breikša vārdā, kurš īpaši rūpējies par izglītību un kultūru. Iemūžinot šī vīra piemiņu, 1932.gadā Liepājā viņa vārdā nosaukta iela, kas iepriekš bija Valujeva iela, tāpēc radošā telpa „Ideju bode” organizēs šos svētkus.

Tieši pirms 100 gadiem dedzīgais un latviešu kultūru aizstāvošais Teodors Breikšs pildīja Liepājas pilsētas galvas pienākumus, bet šogad aprit 160 gadi kopš viņa dzimšanas. Teodors Breikš ir pirmais latvietis, kas kļuva par pilsētas galvu. Pēc viņa ierosinājuma tika nodibināta Liepājas Latviešu biedrība, kura savā pārziņā pārņēma daudzas Labdarības biedrības funkcijas un pienākumus. Viņš lika pamatus arī pastāvīgam latviešu teātrim, organizēja latviešu namsaimniekus un nodibināja Namsaimnieku biedrību. Apzinīgā pilsētas administratora un patriota darbs bija svētīgs, viņa izveidotās organizācijas plauka un pilnveidojās. Administrācija un pilsētas ierēdņi cienīja Breikšu, viņš izpelnījās atzinības, tika apbalvots ar trešās pakāpes Annas ordeni.

Teodora Breikša ielas svētki tiks organizēti, restaurējot pagājušā gadsimta 20./30.gadu Jaunliepaju, kad Annas tirgus laukums bija pilns rosības. Notika tirdzniecība, darbojās cirks, dāmas skaistos tērpos un švītīgi kungi, kā arī latviešu zemnieki, ceļojošie muzikanti un palaidnīgie puikas bija sastopami tirgū. Svētku tapšanā un norisē tiek aicināti piedalīties tirgotāji, uzņēmēji, veikalnieki, mākslinieki, mūziķi. Organizētāji rosina tērpties atbilstoši izvēlētajam vēstures laika posmam. Pirmo reizi tiks organizēts bagāžnieku tirgus, atdzīvot krāmu tirgus tradīcijas. Šī ir iespēja arī sevi parādīt pašdarbības kolektīviem un citām radošām organizācijām. Pieteikumus var sūtīt uz e-pasta adresi: info@idejubode.lv.

Gados vecie liepājnieki  vēl zina saviem mazmazbērniem stāstīt par vietu, kur 20.gadsimta sākumā, katru gadu no 8. līdz 16. augustam organizēts grandiozais un visā Kurzemē populārais Annas gadatirgus. Pirms Otrā pasaules kara visiem Liepājas un apkārtnes iedzīvotājiem Annas tirgus saistījies ar slaveno gadatirgu. Tas guvis paliekošu slavu visā Kurzemē kā tirgotāju, tā pircēju aprindās. Pavasarī gani un kalpi, līgstot pie saimniekiem, sarunājuši vienu brīvu dienu tieši tajā laikā, lai tiktu uz Annas tirgu.

No Aleksandra Janševska rokrakstā atrastās grāmatas "Sūnākšļa nams", kurā stāstīts par Liepājas Annas tirgu divdesmitajos, trīsdesmitajos gados: "Tirgus vienā galā vietas ierādītas zemniekiem, kas tad piedāvā sviestu no koka kubuliņiem par 40 kapeikām mārciņā un saldu vai rūgušpienu par 5 kapeikām stopā. Krējumu pārdod mēriņos. Kuram mēriņš lielāks vai krējums labāks, pie tā vairāk pircēju. Turpat nīcenieki un rucavnieki sēd savos ar ilksīm paceltos ratos. Zirgi aizvesti iebraucamās sētās. Aicina pirkt žāvētas vai kūpinātas mencas, treknas plekstes un zušus. Ratos uz linu drēbes izlikts rozā, cauraudzis cūkas šķiņķis, brūnas, žāvētas desas, kuras izlutinātajiem pilsētniekiem it sevišķi ejot pie dūšas....Kad Annas tirgū sākās tirgošanās, kas gan tur nebija saradušies: gan bārdaini krievi, gan tatāri sarkanās beretēs, bižainie ķīnieši, ižviči. Visi gribēja ko pārdot un cerēja uz laimi šajā pasaules tirgū."

Radošās telpas „Ideju bode” īpašniece
Krista Kalnarāja

Pievieno komentāru

Liepājā