Nepiekrītot VK atzinumam, Liepājas SEZ tomēr ņems vērā tās ieteikumus

Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvalde nepiekrīt Valsts kontroles (VK) secinājumiem par to, ka zona savus mērķus nav sasniegusi, taču ir apņēmusies ieviest VK 16 ieteikumus darbības pilnveidošanai.
       
Liepājas domes un SEZ valdes priekšsēdētājs Uldis Sesks uzskata, ka pārbaudes pašvaldības un valsts iestādēs ir atbalstāmas, gluži tāpat kā 16 ieteikumi, kuru uzlabošanai atvēlēts pusgads. Taču negribētos piekrist pasniegšanas formai, uzsver Sesks, piebilstot, ka uzmanīgi jāvēro, lai šādām situācijām nākotnē nav politisks raksturs.

„To var tā nosaukt cilvēks, kurš uz vietas nav bijis, nav sapratis tos uzdevumus, kādi ir bijuši, lai bijušo militāro ostu, kur nav neviena tirdzniecības kuģa, pārstrukturētu un 2012. gadā sasniegtu ostas vēsturē lielākos 7,5 miljonu apgrozījumu, kur strādā 1800 cilvēku. Man jau vairāki cilvēki ir jautājuši - kas tā ir par lietu, vai tad tiek noniecināts viņu darbs? Tāpat investori, kuri šeit strādā 37 uzņēmumos un kuri ieguldījuši vairāk nekā 200 miljonus, kuri izvēlējušies Liepāju. Tie ir uzņēmumi no Skandināvijas, Vācijas un citām valstīm. Tā ir bijusi konkurence, lai tos piesaistītu, ja nebūtu š is regulējums, tad šie uzņēmumi arī te nebūtu," savus argumentus klāsta Sesks.

Viens no pirmajiem uzņēmumiem, kas ienāca Liepājā ir kompānija „Lesjofors”, tagad jau ar diviem uzņēmumiem. "Lesjofors Gas Springs" uzņēmuma direktors Ģirts Ančevskis skaidro, ka SEZ statuss un pieejamās nodokļu atlaides bija ļoti svarīgs faktors, lai uzņēmums šeit investētu savus līdzekļus.

„Investēti ir vairāk nekā trši miljoni eiro. Arī nodokļos nomaksāts jau trīs miljoni eiro. Ja tas šeit nebūtu, tad tas būtu Klaipēdā. Toreiz bija likts uz spēles – vai nu Liepāja, vai Klaipēda. SEZ statuss lomu nospēlēja. Turklāt šeit regulāri brauc viesi. Viņi šeit atstāj savu naudu gan viesnīcās, gan ēdināšanā. Te ir vietējie piegādātāji, kas piegādā instrumentus, kas piedāvā kartona materiālus," norāda Ančevskis.

Valsts kontroles revīzijas laikā tika pārbaudīta Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas darbība 2012. un 2013. gadā. Revīzija ilga septiņus mēnešus, skaidro Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks Guntars Krieviņš. Ziņojums, kas iesniegts papīra formātā ir saprotams un aizrādījumi tikšot ņemti vērā.

„Mums noteikti ir jāpiestrādā pie saviem darba organizācijas procesiem, amatu aprakstiem, jāseko līdz savādākā veidā darba līgumu izpildēm, dažādu atskaišu formām, kur darbiniekiem pēc komandējumiem un citiem paveiktiem procesiem ir jāuzraksta un jāieliek mapē," atzīst Krieviņš.

Viņš  skaidro, ka Valsts kontroles ziņojumu var sadalīt vairākās daļās. Viena daļa analizē, kur jāpievērš daudz lielāka uzmanība dokumentu noformējumam, jo nedaudz atšķiras dokumentu aizpildīšana  no praktiskās rīcības. Vēl ir ilgtermiņa dokumenti, kurus biežāk nepieciešams aktualizēt.

Kā zināms, par revīzijā konstatētajiem Liepājas SEZ pārvaldes nelietderīgajiem tēriņiem Valsts kontrole ir vērsusies Ģenerālprokuratūrā.

www.lsm.lv

Pievieno komentāru

Liepājā