Metāla zveja nav aizliegta

Nogrimušais kuģis "Beverīna" kabeļus no jūras cēlis ārā vairākkārt. To apstiprina gan kuģa īpašnieki, gan kolēģi, no kuriem daži paši nodarbojas ar šādu rūpalu, bet daži vienkāŗši redz ko dara kolēģi.

Kuģa īpašnieks Igors Fikss nevarēja pastāstīt, kas tas bijis par kabeli, kuru "Beverīna" vedusi savā pēdējā braucienā. Viņš sacīja, ka tā esot bezsaimnieka manta, un, aizbildinoties ar komercnoslēpumu, nekomentēja, vai šādiem darbiem bijusi licence vai kādi citi dokumenti, informē LETA.

Ienesīgs bizness

Jānis, kurš šobrīd ar zveju jūrā vairs nenodarbojas, bet ir to darījis daudzus gadus, par metāla “zvejošanu” zina. “Ja nebūtu ienesīgi, neviens ar to nenodarbotos,” pārliecināts Jānis. Viņš dzirdējis, ka ar krāsainā metāla celšanu ārā no jūras Liepājā nodarbojas četri kuģi, konkrēti vārdā nevienu neminot.

Latvijas Zivsaimnieku asociācijas vadītājs un kuģa “Gints” īpašnieks Inārijs Voits neesot veicis aptauju, cik kuģu nodarbojas ar tūristu pārvadāšanu, cik – ar krāsaino metālu. “Kad kāds Gauju attīra no metāliem un riepām, tad visi slavina: “Re, kādi malači!” Bet, kad zvejnieks atrod kādu papildu ienesīgu nodarbi, tad uz viņiem rāda ar pirkstu,” sašutis ir I. Voits.

Uz jautājumu, vai kuģu īpašnieki par nodoto metālu saņemto naudu uzrāda arī savā bilancē, I. Voits atbild: “To lai kontrolē Valsts ieņēmumu dienests!” Viņš skaidro, ka šādi iegūtai naudai būtu jāparādās ārkārtas ieņēmumu ailītē, tāpat kā naudai, kas iegūta, piemēram, pārdodot kastes.

Kas nav aizliegts, ir atļauts
“Nezinu, vai tas ir atļauts vai neatļauts – kabeļi jau skaitās bezsaimnieka manta,” lēš Jānis. “Kas nav aizliegts, ir atļauts,” pārliecināts I. Voits.. Valstī, kura ir ekskluzīva ekonomiskā zona, tāda ir arī Latvija, nekādas speciālas atļaujas metāla izcelšanai nevajagot. “Šāda ekonomiski ekskluzīvā zona ir principā visi Eiropas Kopienas ūdeņi. Un zvejas licencēs ir atļauts strādāt visos Kopienas ūdeņos,” klāsta I. Voits.

“Pie Liepājas visi kabeļi it kā jau esot izzvejoti. Cik zinu, “Beverīna” jau gāja poļu zonā.” I. Voits apšauba, ka “Beverīna” būtu gājusi poļu ūdeņos, tomēr uzsver, ka tas nebūtu nekas neparasts. “Vienīgi tādā gadījumā normāli būtu, ja viņi informētu poļus, ka viņi taisās viņu ūdeņos zvejot metālu. Jo licencē ir uzrādīta tikai zvejniecība,” paskaidro I. Voits.

Par lielu kravu brīnās tikai latvieši
Pēc Jāņa domām, nenostiprinātā vara kabeļu ruļļu krava bija viens no “Beverīnas” nogrimšanas iemesliem. “Tas jau nav kravas kuģis. Kravas kuģiem ir speciāli stiprinājumi, troses. Zvejas kuģi metālu nostiprināt nevar. Akurāti saliek, bet jūra ir jūra. Ja kuģi noliek uz borta, tad viss,” pauž zvejnieks.

Oficiāli uz tāda “Baltikas” tipa kuģa, kāds bija “Beverīna”, var vest apmēram desmit tonnu rūmē un 3 vai 4 tonnas uz klāja. Nu, normāli līdz 15 tonnām. Tas gan uz zivīm attiecas,” saka Jānis.

Kuģi nav jauni, dzinēji veci, iemeslus, kāpēc kravas apjomam nevajadzētu būt tik lielam, uzskaita zvejnieks. I. Voits oponē: “Nē, nē, tā ir ļoti maza krava. Ja jau “Gints” var vest 21 tonnu, tad “Baltikas” tipa kuģis, kas ir lielāks, var vest vairāk. Katram kuģim dokumentos ir ierakstīta kravnesība. Bet tas tikai te, Latvijā, brīnās, ja kuģis ved kravu, kas ir daudz lielāka par atļauto. Pirms apmēram pusgada, vasarā, kad prognozes bija labas un viļņošanās maza, viena “Baltika” ieveda 50 tonnas. Dzirdēts, ka dāņu zvejnieki, tiesa, ar lielāku kuģi, ir veduši 220 tonnas. Kuģiem ir tāda kravas marka, kurai jābūt virs ūdens. Bet bieži vien tā ir zem ūdens, un neviens par to nebrīnās,” klāsta I. Voits.

Jau ziņots, ka uz pagājušajā nedēļā nogrimušā kuģa "Beverīna" atrasti vara kabeļa ruļļi.

UZZIŅAI
Rakstījām, ka 2.decembra vakarā Baltijas jūrā pie Liepājas, trīs jūdzes no krasta, mīklainos apstākļos nogrima zvejas kuģis "Beverīna".

Šajā dienā plkst.16.40 Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs (MMRC) saņēma informāciju no Liepājas ostas Kuģu satiksmes dienesta par to, ka zvejas kuģim "Beverīna" pārstājis darboties galvenais dzinējs.

Pēc sakaru nodibināšanas ar kuģi tika saņemta informācija par to, ka situācija uz kuģa tiek kontrolēta un palīdzība nav nepieciešama. Palīgā zvejas kuģim "Beverīna" tika izsaukts otrs zvejas kuģis "Gints", kurš ieradās notikuma vietā plkst.18.03 un sāka kuģa "Beverīna" vilkšanu uz Liepājas ostu.

Plkst.18.24 MMRC deva rīkojumu Jūras spēku kuģim "Virsaitis", kurš atradās jūrā, doties uz notikuma vietu, lai nodrošinātu avarējušā zvejas kuģa vilkšanas darbus un nepieciešamības gadījumā sniegtu palīdzību.

Jau plkst.20.55 avarējušā zvejas kuģa "Beverīna" vilkšana tika pārtraukta saistībā ar laika apstākļu pasliktināšanos un tehniskajām problēmām, kas radās zvejas kuģim "Gints". Vēja ātrums minētajā rajonā bija pastiprinājies līdz 20 metriem sekundē, un viļņu augstums sasniedza trīs metrus.

Plkst.21.50 "Virsaitis" pietuvojās zvejas kuģim "Beverīna", lai sniegtu palīdzību, jo tas dreifēja krasta virzienā un kuģim bija applūdusi mašīntelpa. Šīs operācijas laikā ar zvejas kuģi "Beverīna" tika pazaudēti radiosakari, jo uz kuģa pārstāja funkcionēt energoapgāde. Plkst.22.05 zvejas kuģis "Beverīna" apgāzās un strauji nogrima.

No "Virsaiša" nekavējoties tika nomesti glābšanas riņķi, glābšanas plosts un sākta cilvēku meklēšana. Glābšanas operācijā nekavējoties tika iesaistītas papildu vienības - Valsts robežsardzes patruļkuģis "Tiira" un Zviedrijas krasta apsardzes glābšanas helikopters.

Uz kuģa bijuši seši apkalpes locekļi - 1967.gadā dzimušie Sergejs Naļimovs un kuģa kapteinis Sergejs Volkovs, 1956.gadā dzimušais kuģa mehāniķis Dainis Bagātais, 1963.gadā dzimušais Igors Gergeša, 1957.gadā dzimušais Igors Semjonovs un 1961.gadā dzimušais Valērijs Gavriško.

Apkalpes locekļu deklarētās dzīves vietas ir Liepājā, Ventspilī un Saldū.

Policijā sākotnēji ierosinātais kriminālprocess pārkvalificēts pēc Krimināllikuma 21.nodaļas par noziedzīgu nodarījumu pret satiksmes drošību. Tas darīts sākotnējās pretrunīgās informācijas dēļ par notikumu gaitu traģiskajā dienā.

Pievieno komentāru

Liepājā