Mana pieredze: Radošas idejas kliedē industriālu depresiju

Maija Kalniņa ir viens no radošajiem dzinējspēkiem, kas pat ekonomiskas lejupslīdes laikā rada vilkmi Liepājas virzienā, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Par Maiju Kalniņu Liepājā saka, – viņa pārtiek no dinamīta, jo ir īsts enerģijas spridzeklis. Atteikusies no algota darba komforta zonas, Maija uzdrošinās virzīt grandiozus projektus, kuru lielākā vērtība ir Liepājas radošā tēla spodrināšana. Taču radošums, kā zināms, arī ekonomisko vilkmi pagriež savā virzienā. Kamēr komunālie dienesti agrāk tik populāro Mūziķu slavas aleju pie nu jau tukšās Rokkafejnīcas nevērīgi atbīdījuši ielas malā, lai tā netraucētu retajam komerctransportam, Maijas dedzīgi virzītais un sākumā pat pašrocīgi koptais grupas Līvi piemiņas projekts Jūrmalas parkā – Spoku koks– pusgada laikā kļuvis par Liepājas tūrisma objektu līderi. Tagad viņa īsteno grandiozu ideju – Liepājas 390.dzimšanas dienas sarīkojumu Es esmu Liepāja, kura budžetā pilsēta piedalās vien ar desmito tiesu.

Jauns sākums

«Es esmu Liepāja vienlaikus ir mākslas projekts, veids, kā paskatīties uz pilsētvidi, mēģinājums apvienot dažādas sabiedrības grupas, kuras citos procesos varbūt pat ir pretrunās,» stāsta Maija, uzsverot, ka cilvēkiem šobrīd ir tendence dzīvot katram savā «kastītē», kas nenāk par labu pilsētas attīstībai. Pilsētas jubilejas projektā varēja iesaistīties ikviens, kuram Liepāja nozīmē ko īpašu. Tie ir uzņēmēji, dažādu virzienu mūziķi, mākslinieki, ikdienišķu profesiju pārstāvji, bērni un jaunieši. Atsaucība ir fantastiska, Maija apgalvo. Radošo darbu piedāvājumu projektam ir tik daudz, ka dzimšanas dienas lielkoncerts būs jauna cikla sākums. Turklāt tas nebūs tikai kultūras projekts, viņa lēš. Piemēram, kāds talantīgs komponists radījis elektroniskās mūzikas ciklu, veltītu Berči arhitektūrai, un tas ir avots dažādu, piemēram, tūrisma projektu idejām. «Āķis», kas tik daudzus pievilka projektam, bija rādīt nevis Liepājas ideālo tēlu, bet tādu, kāda tā ir patiesībā, ietverot arī lietas, no kurām oficiālajā līmenī varbūt pat kaunas. «Ideja ir nevis krist no tā panikā, bet saprast, ko tieši es, viens, varu darīt, lai situāciju uzlabotu. Radīt līdzatbildību pret vidi, kurā dzīvojam un vēlamies, lai citi gribētu dzīvot,» skaidro idejas autore. «Mums ir tiesības prasīt no pašvaldības un uzdot jautājumus – kāpēc viņi vairās no realitātes? Taču mums ir tikpat liels pamats apzināties arī savu līdzatbildību,» uzskata Maija.

Visu rakstu Radošas idejas kliedē industriālu depresiju lasiet 5. marta laikrakstā Dienas Bizness!

Pievieno komentāru

Liepājā