LPS kongress plāno aicināt valdību pedagogu atalgojuma reformu neīstenot uz pašvaldību rēķina

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) 27.kongress, kas piektdien norisinās Liepājā, plāno aicināt valdību pedagogu atalgojuma reformu neīstenot uz pašvaldību budžeta rēķina, liecina sagatavotās kongresa rezolūcijas par izglītības finansēšanas reformu projekts.

Kongress arī plāno aicināt valdību, nodrošinot attiecīgu papildu finansējumu, uzņemties atbildību par mācību procesa 2016./2017.mācību gadam nodrošinājumu visos gadījumos, kad piedāvātajā reformā aprēķinātais slodžu skaits nebūs pietiekams. Tāpat kongress aicinās valdību ar attiecīgu papildu finansējumu nodrošināt, ka netiek samazināti mācību procesa atbalsta pasākumi, raksta LETA.

Kongress plāno aicināt valdību budžeta plānā trim gadiem, ko pieņems kopā ar 2017.gada valsts budžetu, iestrādāt grafiku reālam vispārējās izglītības pedagogu algu pielikumam.

Tāpat kongress plāno aicināt valdību nekavējoties, konsultējoties ar pašvaldībām, sākt darbu pie izglītības satura reformas, kas kļūtu par pamatu ekonomikas strukturālām pārmaiņām un integrētu mācību priekšmetu programmās vidusskolām zināšanas par pilsoņu līdzdalības formām publiskajā pārvaldē, mācot iemaņas, kā iesaistīties politikā un kā atšķirt Eiropas Savienības, valsts un pašvaldību kompetencē esošus jautājumus, kā efektīvi organizējama publiskā pārvalde un publiskā sektora ekonomika.

Tāpat LPS kongress rezolūcijā plāno aicināt valdību nekavējoties sākt darbu jauno pedagogu sagatavošanas programmu reorganizēšanai pedagoģiskajās augstskolās un reģionālu pedagogu tālākizglītības metodiskā atbalsta centru izveidošanai.

Sagatavotajā rezolūcijas projektā teikts, ka katru gadu pieaug vidējais atalgojumus tautsaimniecībā, bet pedagogu atalgojums proporcionāli neaug līdzi un papildu nodokļu pieaugums no darba ražīguma pieauguma netiek izmantots izglītībai - piedāvātais finansējuma palielinājums deviņu miljonu eiro apmērā nav pietiekams pat piecgadīgo un sešgadīgo apmācības izmaksu palielinājumam.

Nespējot finansēt piedāvātās izmaiņas, Izglītības un zinātnes ministrija piedāvā iegūt papildu līdzekļus uz pašvaldību rēķina, pārkāpjot subsidaritātes un tiesiskās paļāvības principus un atsakoties finansēt līdz šim valdības atbildībā esošos pasākumus, teikts LPS rezolūcijas projektā.

LPS kongress rezolūcijas projektā pauž viedokli, ka prettiesisks pašvaldību izdevumu pieaugums, kas tiek lēsts vairāk nekā 73,7 miljonu eiro apmērā, dažādos IZM piedāvātā jaunā modeļa variantos veidojas daudzās jomās - pirmsskolas pedagogiem pusotra līdz četru gadu vecu bērnu apmācībai, pagarinātās dienas grupu pedagogiem, bibliotekāriem, interešu izglītības pedagogiem, profesionālās ievirzes pedagogiem, internātskolu uzturēšanai, pirmo četru klašu skolēnu ēdināšanai, pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu uzturēšanai un audzēkņu stipendijām, kā arī nododot 40 speciālās izglītības iestādes pašvaldību finansējumā.

LPS kongresa rezolūcijas projektā arī teikts, ka jaunajā modelī piedāvātās normatīvās skolēnu un pedagogu skaita attiecības neņem vērā iedzīvotāju blīvumu un daļai pašvaldību šo normatīvu lietošana radītu krasu mērķdotāciju samazinājumu pedagogu atalgojumam.

Saskaņā ar normatīviem aprēķinātais slodžu skaits lielā daļā skolu neļauj turpināt mācību procesu, jo nebūs iespējams nodrošināt mācību programmās paredzēto stundu skaitu, citos gadījumos nebūs iespējams apmaksāt izdevumus kontaktstundu gatavošanai un audzināšanai, bet vēl citos gadījumos novedīs pie aprēķinātā atalgojuma samazinājuma, salīdzinot ar esošo situāciju, teikts rezolūcijas projektā.

Uz īsu pārejas laiku paredzētie pasākumi (papildu koeficienti mazajām skolām līdz sestajai klasei, iespēja veidot apvienotās nodarbības vairākām klasēm u.c.) tikai daļēji atliek piedāvātās reformas sekas - lauku un mazpilsētu depopulācijas paātrināšanu, norāda LPS kongress.

"Iepriekš minētais izraisa pamatotas bažas par notikumu attīstību tuvākā gada laikā un turpmākajām sekām," teikts LPS rezolūcijas projektā.

Kā ziņots, šodien Liepājā ar moto "Kas taupa uz izglītību, tas neredzēs labklājību!" norisināsies Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) 27.kongress, aģentūru LETA informēja LPS pārstāve Jana Bunkus.

Šāds moto ir izvēlēts saistībā ar vienu no aktualitātēm valstī - plašajām diskusijām par pedagogu darba samaksas jauno modeli. Līdz ar to LPS kongresā tiks izskatīta vēl viena rezolūcija - "Par izglītības finansēšanas reformu".

Kopumā LPS kongresā plānots apstiprināt astoņas rezolūcijas - par neatliekamiem risinājumiem izglītībā, par iedzīvotāju tiesībām saņemt informāciju, par pašvaldību demokrātijas attīstību un par ekonomikas attīstību. Tāpat ir sagatavotas rezolūcijas par veselības aprūpes pieejamību, par ceļiem, par izglītības strukturālo reformu un par izglītības finansēšanas reformu.

Kongresā klātesošie varēs noklausīties LPS priekšsēža Andra Jaunsleiņa ziņojumu par paveikto kopš pagājušā kongresa, aktuālākajām problēmām, kā arī iespējamiem risinājumiem. Ar ziņojumiem uzstāsies arī LPS Izglītības un kultūras, Veselības un sociālo jautājumu, Tehnisko problēmu, kā arī Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas pārstāvji.

Kongresā piedalīsies arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) un Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS). LPS sagaida, ka notiks augsta līmeņa sarunas par valsts turpmāko darbību.

Pievieno komentāru

Liepājā